Darbā ar bērnu

Mūsdienās ir ļoti daudz māmiņu, kurām pēc mazuļa piedzimšanas un mazulim sasniedzot 1,5 gadu vecumu nākas atgriezties darbā. Cik tas ir savienojams, tas ir cits jautājums. Noteikti, jauna darba meklējumos darba devējam viens no uzdodamajiem jautājumiem būs tas, vai Tev ir bērni, cik daudz Tev ir bērni un, kādā vecumā. Noteikti, ne tādēļ, lai sarūpētu pareizo Ziemassvētku dāvanu skaitu, bet gan tādēļ, lai izvērtētu, vai šāds kandidāts konkrētajam amatam ir atbilstošs, jo būs, noteikti, situācijas, kad bērns slimos un mamma darbā iznākt nevarēs, vai arī bērnudārzā būs kāds pasākums, mamma vēlēsies no darba aiziet ātrāk. Ja kāds projekts būs jāpabeidz pēc darba laika, mamma nevarēs, jo bērnudārzā mazulis jāizņem līdz septiņiem, vēlams krietni pirms.

Tieši visu šo manis uzskaitīto iemeslu dēļ esmu priecīga, ka man dzīvē viss ir sakārtojies tā, ka esmu pati sev saimnieks. Protams, nav viegli, jo Latvijā mazajiem uzņēmumiem ir jācīnās par izdzīvošanu, bet man ir iespēja strādāt, kad es vēlos, cik daudz es vēlos un kopā ar bērniem. Mums ir neliels ģimenes veikaliņš ar dažādām lietiņām mazuļiem. Kamēr bērni skolās, dārziņā, es darbojos veikaliņā, tad lielā meita pēc skolas nāk pie manis uz darbu un tad jau strādājam kopā. Jā, viņai ļoti patīk pieņemt preci, cenot preci, patīk dekorēt veikalu, patīk rēķināt cenas, cik ir iepirkums, cik maksāju par transportu, cik ir pārdošanas cena un, cik daudz no tā visa nopelnām mēs.

Lielā meita brīžiem arī paguļ diendusu veikaliņā, jo tas ir iekartots tā, lai ērti visiem - dīvāniņš, galdiņš, plašumi bumbu spelēm. Ir, protams, arī dienas, kad mazākā meitiņa nejūtas labi, vai ir apslimusi. Ja ir galīgi švaki, saucu palīgos draudzeni, kura manā vietā šiverē veikaliņā, bet es veseļojos ar mazo mājās. Ja nav ļoti slima, vai ir negarastāvoklī, bieži vien ņemu viņu līdzi uz darbu.

Ir dienas, kad no rītiem viņa man saka:"Nebigu dārziņu, brauksim uz darbiņu pastrādāt, labi, sarunāts?." Jā, man ir iespēja mazo paņemt uz darbu, paņemt kaudzi ar mantām, bet visinteresantāk viņai ir darboties pašai - noplēst cenuzīmes, pārlikt sedziņu no vienas vietas uz otru, pārlikt krekliņus no viena āķīša uz otru. Pie mums darbiņā iet jautri. Bieži vien draugi jautā, kā es varu ar bērnu pastrādāt, bet man tas ir jādara. Izdaru svarīgākos darbus, kas nevar pagaidīt un tad kopā ar viņu darbojamies. Kopīgi salikām eglītē mantiņas, spēlējamies ar gaismas lampiņām, tad gaidām lielo māsu no skolas un tālāk stafete izklaidei tiek nodota lielajai māsai. Lielā māsa veikalā bija nopirkusi Dakteru komplektiņu un tieši šī manta vakardien bija topā mazajai māsai. "Māsa, nāc potēties, nebaidies!" Tā Emīlija iedvesmojoties no multfilmas par Begemotu, kurš baidījās no potēm, iedrošināja lielo māsu potēties. Emīlija klausīja sirsniņu māsai un visu laiku atkārtoja:"Nebaidies, neraudi, labi? Viss kārtībā?"

Šādi nu mēs spēlējamies, kašķējamies, ēdam, guļam darbiņā visi kopā.

Man būtu gūti iedomāties situāciju, ja man būtu jāstrādā algots darbs pie kāda no rīta līdz vakaram, jo

1. Kāds no trim bērniem slimo ik pa laikam un tas ir neizbēgami

2. Kur lielā meita dzīvotos pēc skolas?

3. Kas lielo bērnu aizvestu uz nodarbībām?

4. Kā varētu aiziet pie ārsta, jo man tas ir ļoti regulāri, bieži

5. Kā varētu skatīties dēla spēles?

6. Kas sagaidītu dēlu no treniņa?

7. Kas mazo izņemtu no bērnudārza, ja vīrs nevarētu?

8. Kā reaģētu mans darba devējs par biežajām slimības lapām?

Padalieties, mammas, ar stāstiem, kā Jūs apvienojat rūpes par ģimeni un strādāšanu, kā tiekat galā ar slimošanām, kas izpalīdz.