Citādi Līgo!

Šogad vasaras saulgrieži tikai gaidīti ar pavisam citu noskaņu, jo Līgo svētki ir ieguvuši pavisam citu nozīmi, vismaz manā ģimenē. Kādam varbūt labpatīk teikt, ka svin Jāņus, bet es vienmēr tos esmu saukusi par Līgo vakara svinībām. Ar ko tad šie svētki tik īpaši šogad? Mūsu mazā dāma svinēja savus pirmos vārdiņsvētkus. Jā, manā ģimenē aug maza Līga. Un tik skaists ir viņas vārds, ka pat visa Latvija ar viņu kopā svin.

Tā vietā lai rūpētos par ēdamo uz galda, man pirms svētkiem bija citas domas galvā. Bija jārūpējas par svētku drānām. Kādam var šķist lieki un nevajadzīgi tādi tēriņi, bet es vēlos audzināt savu bērnu latviskā garā, tādēļ tika pašūdināts tautisks tērps uz Līgo manai mazajai tautu meitai.

Šoreiz Līgo aizvadījām pavisam mierīgā noskaņā pie mamma laukos. Dienas sākumā bija atbraucis arī mans brālis ar meitiņu, lai samīļotu un apsveiktu mazo gaviļnieci. Abas meitenes tad arī izdauzījās uz nebēdu turpat zālienā. Vakarpusē gan devās atpakaļ uz pilsētu, jo Līgo vakarā bija izlemts doties uz balli Durbes estrādē. Tā nu vakarā svinētēju pulciņā palikām es, mana mamma, māsa un mans puisis, kā arī mazā Līga.

Taču vēl visiem kopā esot tika grillēts gan cūkas un vistas šašļiks, gan arī laša fileja follijā ar citronu, pipariem un dillīti. Šašļiku izvējāmies no Ķekavas un Nākotne piedāvātā plašā klāsta. Tāpat follijām ietinām un izcepām grilā oglēs kartupelīšus - mūsu pašu vietējos no jaunās ražas. Otra ome iedeva vietējās zemenītes, gurķīšus, tomātiņus, ko ar cēlām galdā. Tāpat tika izcepti pīrādziņi. To mīklas pagatavošanai nepieciešani 50 grami rauga, 1 ēdamkarote cukura un 1 tējkarote sāls, 1 glāze piena, 200 grami margarīna un 400 grami miltu. Mīklu sagatavo un ļauj uzrūgt. Pēc tam rullē un griež tādos kā trijstūrīšos, kur likt gaļiņu un aizritināt ciet. Pildījumam veikalā pirkts speķītis un liesāka gaļa, ko smalki sagriež un pievieno sīpoliņu. Bija arī Jāņu siers, bet to gan paši nesējām. Šogad pati piena produktus neēdu, jo meitiņai ir govs piena nepanesamība, bet man ir padomā to izmēģināt nākamgad, jo tad jau abas varēsim mieloties ar Jāņa sieru. Un svētkos galdā bija arī alus, bet nedzērājiem sula.

Paši dziesmas nedziedājām, bet par muzikālo pavadījumu lieliski gādāja Latvijas Radio 2. Brīžiem arī padungojot līdzi dziesmām. Šogad vienīgā svētku tradīcija bija vainadziņa pīšana, citas pagūsim īstenot nākamgad, jo visa uzmanība tomēr tika veltīta meitiņai. Līgo vainagā iepinamos ziedus lasīt devāmies turpat uz lauka līdzi ņemot abas mazās meitenes. Pēc tam sēdos sētsvidū un pinu vaibadziņus, trīsgadniece ar gribēja pīt, bet pacietības pietrūka, tādēļ par to parūpējos es. Mazajai Līgai nāca miedziņš,tad nu nolikusi mazo čučēt, kamēr tētuks pieskatīja uzpinu arī mūsu vainadziņus. Pēc pamošanās viņa ietērpās savā tautiskajā tērpā un safotogrāfējāmies. Pēc tam vēl turpat ārā palīgojām un paelpojāmies svaigo gaisu, bet ap pus23 jau devāmies istabā un riktējāmies uz cuču. Mēs nesagaidījām saullēktu un nelīgojām visu nakti, vienīgais ugunskurss mums bija grillā, bet tik un tā aizvadījām ļoti sirsnīgus svētkus. Un galvenais, ka bijām kopā ar mīļajiem.

Tā kā laiks nelutināja, Jāņu dienā atlikušais šašļiks tika izcepts krāsnī, tāpat arī kartupelīši. Klāt vēl salātlapu salāti ar redīsu un kefīru,bet man gurķa, tomāta salāti ar eļļu, etiķi un dillīti. Mamma izcepa arī kēksu.