Ceļojam ziemā- Kartavkalna taka

Šo taku mēs apmeklējām pašas ziemas sākumā kad vēl nebija uzsnidzis skaistais sniedziņš.Šo taku es vēlējos apmeklēt jau samērā sen, jo nu nosaukums takai dikti skaists- Kartavkalna taka.

Taka nav gara, vien ap 800 metriem gara, pēc grūtības pakāpes vidēja, jo ir trepītes pa kurām jāčāpo kalnā augšā, gan pastāva nogāze, lai tiktu lejā līdz upītei. Ar bērnu ratiem īsti nebūs izbraucama, bet ar maziem tipinātājiem taka ir izstaigājama.

Nedaudz par pašu taku: divu kilometru attālumā no Jaunpils atrodas mežaina pauguraine, saukta par Kartavkalniem, cauri kurai līkumojot tek Bikstupe. Apvidū ir vairākas izveidotas dabas takas.

Viena no takām iet cauri varenai lapegļu alejai, kas stādīta Juanpils baronu laikos, tālāk taka aiziet līdz senlatviešu pilskalnam, ko 10.-13. gadsimtā apdzīvoja zemgaļi. Pastāv uzskats, ka šeit varētu būt atradusies Atskaņu hronikā minētā Babote, jo tas ir vienīgais pilskalns ar valni starp Dobeli un Kuldīgu. Pretī pilskalnam ir uzbūvēta seno kuršu apmetnes imitācija ar senlatviešu māju un baļķu sētu.

Takā ir izvietotas arī piknika vietas.

Es domāju, ka šī taka patiks gan mazam, gan lielam apmeklētājam, jo katrs tajā atradīs kaut ko priekš sevis.

Taka atrodas Bikstu pagastā, bet līdz turienei var aizbraukt ar Waze palīdzību.