Bērns mani motivē!

Kad biju stāvoklī, tad nereti aizdomājos par to kā es piecelšos agri no rītiem, kā es naktī pabarošu mazo ik pāris stundas utt, jo man TĀAA patika gulēt! Es varēju gulēt kādas 10h no vietas, un, atnākot no studijām, vēl nosnausties kādu stundiņu! Ja sanāca pagulēt 7h no vietas, tad vakarā mani vilka uz kašķi, biju nenormāli pārgurusu. Un ja vēl vairākas dienas pagulēju tieši tik maz stundu, tad autobusā varēju mierīgi iesnausties, lekcijās acis vērās ciet!

Tas bija agrāk. Tagad jau vien paguļot no vietas 7h...esmu enerģijas pilna! Vienīgi sākumā bija pagrūtāk, jo vajadzēja barot mazo ik pa 2h. Un no rīta agri celties-nav problēma! Mazā ieraudas, esmu jau augšā, gatava darboties! Protams ir bijuši rīti, kad pavārtos pa gultu, un meitiņa(ja labs garstāvoklis) pa savu. Bet kopumā viennozīmīgi var apgalvo, ka bērns mani motivē! 

Motivācija ir ne tikai celties, iet, darīt, bet ir arī mērķis plānot vairāk, sasniegt vairāk. Esmu iemācijusies domāt vēl vairāk soļus uz priekšu, plānot savu laiku, darīt vairākas lietas vienlaikus. Un tas viss, jo ir motivācija!

Kā Jums?