Baltu ceļš: Staldzenes stāvkrasts un Grīžu Velna beņķis

Turpinam tālāk doties Baltu ceļā un šoreiz kārta pienākusi Ventspils pusei. Īstenībā šai braucienā piefiksēju to, ka man patīk visas pilsētas kas atrodas jūras krastā, lai gan pirms tam Ventspils nebija manā TOP pilsētu sarakstā.

Abi apskatāmie objekti mums bija pirmatklājums un nenožēlojam ka aizbraucām tos lūkoties, jo tiešām tie ir skasti un savdabīgi.

Staldzenes stāvkrasts cik noprotu atrodas ostas pusē, vismaz daudzie kuģi liecināja par to.  Īstenībā stāvkrasti ir kas īpašs, tas ainaviskums kas valda tur nav aprakstāms vai nododams fotogrāfijās, maģīskie lielie viļņi, priedes, smiltis un daudz daudz akmeņi.

Staldzenes stāvkrasts piedāvā izcilu pastaigu vietu un peldvietu.

Tieši tur atrasts Staldzenes depozīts-bronzas lūžņu kopums, kas veidots ap 7.gadsimtu pirms mūsu ēras.

Tajā ietilpst rotaslietas un senlietas, kā arī daudzi laboti priekšmeti, kas ļauj spriest par cilvēku dzīvesveidu pirms mūsu ēras, tostarp metāla apstrādes iespējām un paņēmieniem bronzas laikmetā.

Tālāk dodamies lūkoties- Grīžu Velna beņķi.

Teikšu godīgi, akmeņa apkārtmēri ir tiešām iespaidīgi un tas ir klubkrēsla formas, kurā Tu vari iesēsties. Grīžu Velna benķis atrodas zaļā egļu mežā, iezīmējot seno kuršu un lībiešu zemju robežas.

Nostāsti vēsta, ka velns uz tā sēdējis, līdz iesēdējis tā pašreizējo formu. Velna benķis ir ievērojams citu Latvijas dižakmeņu vidū ar 17 m apkārtmēru un 3 m augstumu.