Nav noslēpums, ka Covids ir izmainījis visas pasaules cilvēku dzīves ritmu un ieradumus, jo mūsu ikdienā piespiedu kārtā ir ieviesti ieradumi, par kuriem citos laikos pat iedomāties nevarējām.
Mūsu ģimene visvairāk izjūt to, ka nevaram braukt ceļojumos, braukt jau var, bet vai vērts riskēt.
Ko tad darīt, ja liela daļa izklaižu vietu ir slēgtas? Atbilde vienkārša doties dabā.
Mēs dzīvojam ļoti skaistā, zaļā valstī un dabas skaistumu ieraudzīt un baudīt varam mēs visi bez liekas naudas izmešanas.
Svaigs gaiss un pastaigas nāk par labu arī psiholoģiskajam stāvoklim, jo karantīnas laikā psihosomātiskas saslimšanas plūc laurus, jo cilvēkiem ir grūti pieņemt jauno.
Dodieties staigāties pa mežu, jo tālāk no pilsētas jo lielāks miers Tev būs. Mežā mēs varam atrast daudz ko izzinošu un sastapt to, ko ikdienā nesastaptu, jo meža vietā gan jau sēdētu kādā kafejnīcā.
Man prieks, ka doties dabas takās un pastaigās pa mežu, jūru sastopam arvien vairāk jaunu seju, jo pirms tam labi ja sastapām vienu-divus cilvēkus. Piedevām dabā bērns var izskrieties un izrauties, jo par to neviens neizrādīs.
Nesen visi devāmies uz Leļļu teātri, kur piedzīvojām lielu vilšanos, jo līdz tam likās ka tas piemērots arī maziem bērniem, bet nekā Hannas skaļā balstiņa bija par skaļu pat koridoram pie fakta, ka viņa neraudāja. Pēc tā sapratām, ka labāk doties dabā.
Ja nezināt ko darīt, dodieties dabā!