Atklātās grupas, pēcdzemdību depresija, jā vai nē...

Sveicinātas māmiņas.

Jautājums vairāk tām, kuras ir saskārušās ar pirms/pēcdzemdību depresiju - vai nu pašas. draudzene vai kāds no ģimenes locekļiem. 

Es pati cīnījos ar smagu pēcdzemdību depresiju 3 gadus. Ja es teiktu, ka esmu to uzveikusi, tad melotu, bet ticu, ka esmu uz pareizā ceļa, lai to mācētu kontrolēt.

Savas pieredzes vadīta, ķēros vērsim pie ragiem un uzsākām projektu 'Debesmanna', ar kuras palīdzību gribējām palīdzēt māmiņām pieveikt šo nejauko draudzeni - pēcdzemdību depresiju. 

Slēgtās interneta grupas ir ļoti populāras. Meitenes runā un par to man patiess prieks, bet atklātās grupas nav tik populāras. Bailes? Neziņa? Kauns? Negribēšana?

Ir ideja par šādu grupu Kuldīgā, tikai nezinu vai tādas ir vispār vajadzīgas. Nav viegli atrast speciālistus, kas par velti vēlas šādas grupas vadīt, tāpēc mazliet skumīgi, ka atsaucība nav tik liela. Pašai, kad bija grūti, meklēju un ķēros pie katra salmiņa, ticot, ka varbūt izdosies izkulties, bet varbūt pie vainas mūsu mentalitāte - par savām problēmām ne ar vienu nerunāt?

Ļoti gribas ticēt un cerēt, ka izdosies iedrošināt arvien vairāk sievietes piebiedroties mums, lai uzveiktu depresiju. Tik ļoti gribas iedrošināt tās, kurām bail un kauns. Tik nezinu kā...

Tāpēc nāku pie Jums, jo varbūt māsa, draudzene, mamma cieš no pēcdzemdības depresijas. Varbūt Jūs zināt, kā labāk darīt.