Atkal formā – cukura lomkas un domas par ēdienu

Trešā diena ar Atkal formā programmu un jau nevaru izskaitīt, cik reižu savā prātā esmu vēlējusies to visu atmest, jo ir piegriezies. Vienīgais, kas mani tur vēl uz ceļa, ir pašas spītīgums.

Vakar vakarā man iestājās cukura “lomkas”. Nu, tik ļoti gribējās saēsties saldumus, un vieglāku visu noteikti nepadarīja apstāklis, ka mājās vēl atrodamas vairākas bērnu neapēstās Ziemassvētku saldumu paciņas. Roka jau stiepās konfekšu virzienā, bet es noturējos.

Un vēl viens faktors, kas mani dzina nelielā izmisumā, bija vēdera reakcija uz pusdienās apēstajām pupiņām. Es noteikti vakar biju ražīgāka par dažu labu biogāzes rūpnīcu.

Un ja vien jūs zinātu, cik ļoti man jau paguvuši apnikt zaļie salāti. Jau tos ieraugot vien, metas nelabi.

Protams, neskaitot vakardienas vēdera pūšanos, kopumā jūtos tīri ok. Es teiktu, ka 4 punkti no 5. Piecus nedodu tāpēc, ka no tās viegluma sajūtas, kas pārņēmusi, reibst galva (tiešā nozīmē nevis no sajūsmas) un šodien pat, nesot ratus, gandrīz vai novēlos pa trepēm. Šķiet, tas tomēr ir rādītājs, ka ar uzņemto uzturu man ir par maz. Ņemot vērā, ka ikdienā nostaigāju vismaz 10km, pa vidam arī pavingroju, ar apēstajiem zaļumiem un pārējiem produktiem manam organismam ir par maz. Iespējams, tas ir tikai tāds pārejas posms, kamēr ķermenis atradīs no iepriekš uzņemtajiem ēdienu apjomiem. Varbūt... Domāju vēl rītdien pavērot savu pašsajūtu, lai pēc tam izšķirtos par turpmāko.

Neskaitot tos daudzos zaļumus, kas paredzēti katru dienu, ēdienkartē man pietrūkst normālu dārzeņu. Proti, vietējo kāļu, rutku, biešu. Tā vietā jūtu, ka pamazām kļūšu par kukurūzas bundžiņu karalieni (man visu laiku garšoja kukurūza, bet ja tā būs paredzēta arī nākamajās dienās, tad, kas zina, varbūt manas domas mainīsies).

Atzīšos, ka raksturs man ir spēcīgs. Veikalā es varu lepni paiet garām saldumu plauktiem un pat nepagriezt galvu uz tik vilinoši smaržojošajām bulciņām. Jo man ir apņemšanās. Toties, dodoties ratu pastaigās, viss, par ko es spēju domāt, ir ēdiens, ēdiens, ēdiens... Kā es ēdīšu, kad beidzot tikšu mājās.

Patreizējais svars (kad apēstas pusdienas, kurās, protams, jau atkal kukurūza): 63,1 kg.