Arī mammas - supervarones nogurst

Tā nogurt var tikai no svētkiem!

Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Tos vienmēr gaidu ar lielu nepacietību, Ziemassvētku dziesmas varētu sākt klausīties kaut septembrī, un arī dāvanas gatavoju jau sākot no vasaras. Lai mazāk stresa svētkiem atnākot, tā teikt. Tā notika arī šogad. Dāvanas sasaiņotas laikus, kartītes sarakstītas, bērniem svētku koncertiem drēbes sagādātas, pat izdomāts, ko celt galdā. 

Ideāla plānotāja. Tāds varētu būt mans otrais vārds. Tomēr ir kāda lieta, ko ieplānot nav iespējams. 

Lai arī man ir izpalicis svētku drudzis, nīkšana veikalu rindās, stresaina triekšanās pa lielveikalu, lai kamptu vēl pēdējās dāvanas, jūtu, ka mans enerģijas līmenis ir uz 0. Patiesībā, precīzāk būtu teikt, ka tas jau nokrities līdz mīnusu atzīmei. Esmu kā veca lupata, kura par to vien sapņo, kā izgulēties un izbaudīt klusumu. Bet kur nu! Dažkārt es prātoju, ka vajadzētu pierakstīt, cik reižu dienā dzirdu vārdu “mamm”, tomēr saprotu, ka tā būtu bezcerīga apņemšanās, jo kapitulētu jau pirmajās stundās. Nepārtraukti kaut kas ir nepieciešams un, protams, palīdzēt var tikai mamma. Protams, mammas ir supervarones, taču pat supervarones nogurst.

Man ir perekts D vitamīna līmenis, es esmu aktīva, gana daudz laika pavadu svaigā gaisā pastaigās. Nav jau gluži tā, ka manas maltītes sastāvētu tikai no konfektēm vai citiem neveselīgiem kārumiem, tomēr spēka nav.

Acīmredzot, Ziemassvētku vecītis, atnesot dāvanu maisu, kļūdas pēc līdzi sev paķēris manu enerģiju. Tāpēc jau trešo dienu jūtos kā gaisu izlaidis balons. Mamma, kurai nav nekādas vēlēšanās vairs domāt par Jaunā gada sagaidīšanu, jo gribētos taču, lai 2023.gadā varētu iekāpt smaidīga, priecīga un mirdzošām acīm. Pagaidām šķiet, ka nebūs. Nebūs. Būs labi, ja sagaidīšu vismaz pusnakti.

Padalies, vai arī tev svētku nedēļa ir atņēmusi visu enerģiju un tagad savā vēlmju sarakstā vari ierakstīt vien – vēlos mieru un miegu?