Aptauja: 65% Latvijas bērnu modernās tehnoloģijas motivē tīrīt zobus regulārāk un kārtīgāk

Aptauja: 65% Latvijas bērnu modernās tehnoloģijas motivē tīrīt zobus regulārāk un kārtīgāk

26. Sep 2021, 23:00 Sandija Māmiņu Klubs Sandija Māmiņu Klubs

Gandrīz 60% Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka modernās tehnoloģijas un aplikācijas palīdz bērniem tīrīt zobus regulārāk un kārtīgāk, liecina Philips Sonicare veiktā aptauja Baltijas valstīs. Vispārliecinātākie par to, ka zobu tīrīšana ar moderno tehnoloģiju un aplikāciju klātesamību ir noderīgs palīgs bērnu zobu higiēnas un veselības uzturēšanā, ir latvieši (65% aptaujāto), īpaši neatpaliek arī lietuvieši (59%) un igauņi (46%). 

Ne tikai Baltijas valstu iedzīvotāji, bet arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Ieva Gavare piekrīt, ka mobilās aplikācijas un citi atraktīvi rīki ir ļoti labs veids, kā zobu tīrīšanu padarīt jautrāku, patīkamāku, bet pats svarīgākais – kārtīgāku un regulārāku. Nav šaubu, ka zobi rūpīgi jākopj un īpaša uzmanība tiem jāpievērš jau pavisam agrā vecumā, taču liela daļa vecāku vēl joprojām kavējas ar bērna pirmajām vizītēm pie zobārsta. 

Kā zināms, piena zobi sāk šķilties jau pirmajā mazuļa dzīves gadā un īpašas rūpes par tiem ir izteikti svarīgas. Philips Sonicare aptaujas dati rāda: lai arī vērojamas pozitīvas izmaiņas, proti, salīdzinot 2018. gada un 2021. gada aptaujas datus, bērna vecums, kurā vecāki izvēlas viņu vest pie zobārsta, samazinās, par nožēlu, mazliet vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju bērnus pirmo reizi pie zobārsta vēl aizvien ved tikai 2 gadu vecumā vai vēlāk. Vairāk šādu vecāku ir Igaunijā (62%), bet īpaši neatpaliek arī Latvija (58%) un Lietuva (56%). “Parasti zobārsti iesaka bērnus pie zobārsta vest uzreiz, kā ir izšķīlies pirmais zobiņš. Šis apmeklējums nepieciešams, lai kopīgi izrunātu, ko un kā vecākiem pareizi darīt. Mēs noteikti neiesakām šo vizīti novilcināt līdz brīdim, kad bērnam jau izveidojušies caurumi vai radušās citas zobu un mutes veselības problēmas, jo gan zobārstu, gan arī vecāku inteteresēs ir nesabojāt bērna pirmo pieredzi pie zobārsta,” komentē zobārste Ieva Gavare.

Lai izvairītos no dažādām zobu un mutes veselības problēmām, pirmais priekšnosacījums ir kārtīga un regulāra zobu un mutes higiēna. Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk gan sev, gan bērniem izvēlas parastās zobu birstītes, taču aptaujas dati liecina, ka elektrisko birstīšu lietojums aizvien palielinās – jau 30% Igaunijas iedzīvotāju izvēlas tieši elektriskās zobu birstes, kamēr Latvija un Lietuva stipri atpaliek. “Ņemot vērā, ka vecākiem bērnu zobiņi jāpārtīra līdz pat 8 gadu vecumam, tad svarīgi izvēlēties tādas zobu birstes, ar kurām visvieglāk panākt vēlamo rezultātu. Mēs parasti iesakām elektriskās zobu birstes, jo tās pareizi pieguļ zobiņam un bez manuālas piepūles veic pareizas kustības, kas palīdz ātrāk un efektīvāk sasniegt izcilu zobu un mutes higiēnu, taču, protams, var turpināt lietot arī parastās zobu birstes,” uzsver zobārste Ieva Gavare. Salīdzinot 2019. gada datus un šo gadu, ar parasto birstīšu nomaiņu pret elektriskajām visraitāk veicas igauņiem – to lietojums palielinājies par 10%, kamēr Latvijā tikai par 5% un Lietuvā tikai par 4%. 

Zobu un mutes higiēnas nodrošināšanai, kā zināms, nepietiek ar zobu birstīti vien. Svarīgi pievērst uzmanību arī zobu pastai. Aptaujas datos par fluorīdus saturošu zobu pastu lietojumu Baltijas valstu iedzīvotāju domas dalās gandrīz uz pusēm. 50% lietuviešu, 45% latviešu un 41% igauņu pievērš uzmanību zobu pastas sastāvam un fluorīdu klātesamībai, bet otra puse tomēr tam vai nu nepievērš uzmanību, vai fluorīdus saturošas zobu pastas nelieto, taču fluorīda klātesamība zobu pastā ir ļoti būtiska, jo gan bērniem, gan pieaugušajiem tā palīdz pret kariesa veidošanos un attīstību. 

Kopumā Philips Sonicare aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju nopietni uztver zobu un mutes higiēnas pamatprasības, kā arī apzinās, ka zobu un mutes veselība ietekmē cilvēka veselību kopumā, tādēļ pamazām cenšas gan mainīt dažādus zobu tīrīšanas paradumus sev, gan meklēt atraktīvus risinājumus saviem bērniem. 

Aptaujā piedalījās 1011 Latvijas iedzīvotāji, 1007 Lietuvas un 1003 Igaunijas iedzīvotāji. Aptauja veikta no 2021. gada 17. augusta līdz 24. augustam.