Aina Poiša: Ģimenes, kurās sirds ir vaļā, ir laimīgas ģimenes

Aina Poiša: Ģimenes, kurās sirds ir vaļā, ir laimīgas ģimenes

24. May 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Aktualizējot jautājumu par mātes un meitas attiecībām, 22. maija Māmiņu Kluba TV raidījumā uz sarunu aicinājām ģimeņu psihoterapeiti Ainu Poišu, kura atkārtoti atgādināja, ka vakardienu attiecībās nav iespējams atgriezt atpakaļ.

Meita ir katras mātes sievišķais turpinājums. “Tas ir bērns, kuram mamma ir vissvarīgākais cilvēks, jo ieliek pamatu turpmākajai dzīvei. Ja nav ielikts pamats un apmierinātas bērna vajadzības, tas velkas līdzi visu turpmāko dzīvi, ienākot arī attiecībās ar citiem cilvēkiem, pāra attiecībās, jo nav iekšējās drošības un pārliecības,” tā Aina Poiša. Viņa norāda, ka ir skumji apjaust, ka meita nav mīlēta no mammas puses, jo vakardienu nevar atgriezties atpakaļ. “Kad meita gribēja būt ar tevi kopā, bet tev citas lietas bija svarīgākas. Ideālā mamma gan ir utopija, taču svarīga ir cenšanās jeb labā griba, kad vēlamies savam bērnam iedot vairāk nekā esi saņēmis no savas mammas,” tā viņa.

Aina Poiša sarunā uzsver, ka visas sievietes apzinās risku – iznēsāt bērnu, dzemdēt, piedzīvot pirmos kritiskos brīžus. “Ja strādā ar savām bailēm un apzinies, ka nevēlies savam bērnam tās nodot, jāiedod viņam piesardzība, ka dzīve nav ideāla, jābūt piesardzīgam, taču nevajag būt bailīgam,” teic psiholoģe, sakot, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz bailīgu cilvēku, ar agresiju, bez iniciatīvas. Pavisam noteikti tas nav tas, ko vēlamies redzēt savos bērnos.

Sarežģīts sākums

Vaicāta, kādas pašai Ainai izveidojušās attiecības ar meitu, viņa ir atklāta, ka sākums nav bijis viegls. “Meita piedzima ātrāk, tāpēc ilgstoši atradās slimnīcā, un man izveidojās piesaistes pārrāvums. Es tikai pēc laika sāku saprast, kāpēc starp mums ir neizprotama siena,” stāsta Aina Poiša, sakot, ka viņa meitu mīlējusi, cerējusi, bijusi gluži kā dzīvnieks, kurš mežonīgi tic, ka viss būs labi. Ainas meita izaugusi stipra un vesela, taču sienas sajūta, kas bijis sāpīgs moments gan mammai, gan arī viņas meitai, saglabājās.

“Kad viņa paaugās, es sāku šīs lietas saprast. Mums bija viena saruna, kas bija gluži kā katarse, kad varējām izraudāties, un pēc tās siena izkusa. Palika vieglāk gan viņai, gan man,” ar savu pieredzi dalās Aina Poiša. Pēc tās viņa pārstājusi sevi vainot pie tā, ka dara kaut ko nepareizi, tāpēc netiek klāt savai meitai.

“Abas esam ieguvējas, jo zinām, kādi ir grūtie brīži, lai nonāktu pie sajūtas, kāda tā ir šobrīd. Es piedomāju pie tā, lai manis nav par daudz, un priecājos, ka esmu viņai vajadzīga,” stāsta Aina, atklājot, ka viņai ar bērniem ir randiņi, uz kuriem dodas atsevišķi ar dēlu un meitu.

Aina Poiša uzsver, ka mammas nozīme ir mīlestības pilnākā aizmugure, ar nosacījumu, ka attiecības ir iespējamas. “Reizēm attiecības ir neatgriezeniski bojātas. Tad pieauguši cilvēki nevēlas satikt mammu. Ar varu, lai arī kāds guru to ieteiktu, ir nekorekti spiest to darīt, jo nevaram uzminēt visas sāpīgās nianses, kas pavedienu ir pārgriezušas. Augstākais, ko šādās reizēs var saņemt, ir pienākums, atbildība un cieņa, bet sirds paliks ciet. Ģimenes, kurās sirds ir vaļā, ir laimīgas ģimenes,” tā ģimeņu psihoterapeite.