№60 Rasa: Diviem ir labāk nekā vienam būt...

Mazulis nolikts pēcpusdienas nomiedzī. Silta tējas krūze kūp uz galda. Tiek iegriezts mūzikas ripulis CD atskaņotājā, dziesma: Adele - Make You feel my love (Mūsu kāzu valsis). Un rokas raiti sāk sist pa tastatūras taustiņiem. Esmu digitālā, vīrs tāpat, tādēļ ierastāk šķiet visu darīt datorā. tiek meklēti attēli, bildes, atmiņas...

Viss sākās... vecgada vakarā ar bremžu švīkstoņu un mašīnas durvju aizcirsanu Jelgavas Annas baznīcas stāvvietā, kur es - izgājusi sagaidīt savu labu draugu Jāni satieku arī viņa brāli Kārli, kurš atbraucis līdzi. Pārsteigums. :) Sākumā nedomāju neko. Vēlāk, vakara gaitā atklāju, ka cilvēks, kurš notupies malā, ir kluss un neizskatās pārāk ieeinteresēts visā notiekošajā piesaista manu uzmanību pat vairāk, nekā mani pienākumi. Tovakar biju pasākuma organizatore, dziedāju, deklamēju, visādi citādi biju aizņemta. Tomēr uzstāšanās brīdī, kad starmeši acīs un neko no publikas neredzi, nez kādēļ viņu vienīgo - maliņā, gan - likās dziedu tikai viņam vien. Pienāca pusnakts. Jaunais gads sagaidīts. Ašā ideja uzvest abus ar brāli (viņu vienu lūgt neuzdrošinājos) baznīcas tornī. Vērojām Jelgavu no augšas - viss uguņoja mazās krāsainās zvaigznītēs. Vēlāk nospriedām, ka interesanti būtu šo nakti pavadīt neierasti. Lai gan bija -10 grādu sals un devāmies geokastīšu meklēšanā pa Jelgavu. Kārlis atvērās un sākām runāties. Viņš tonakt bija mans bruņinieks. Sildija nosalušās rokas kabatās. Aptina savu silto šalli. Uzķēra, kad slīdēja kāja sniegā. Runājām daudz un no rīta, kad vajadzēja doties mājup sapratu, ka negribu šo cilvēku tik ātri palaist no sevis prom. Netieši uzjautāju Kārlim viņa tel. nr ar aizbildinājumu, ka kādreiz vēlētos kopā ar viņu vēl kādu geokastīti sameklēt. :) Vēlāk Kārlis atzinās, ja es viņam nebūtu pirmā to numuru prasījusi, viņš diez vai būtu sadūšojies mani kur aicināt.  Pēc divām dienām jau sarakstījāmies draugiem.lv, SKYPE un sūtot neskitāmas sms. Iemīlējos? Tad kad Kārlis mani sāka apburt ar tik vienkāršajām dzīves patiesībām. Siltumu, mīļumu un atklātību. Atvērām viens otra sirds kambarus tā lenām, lai gan reāli attiecības sākās strauji un jau pēc 5 dienu pazīšanās, kāpām Jelgavas Annas baznīcas tornī un solījām mēģināt būt pāris.

Talismans? Balti papīra taureņi. 

Kad Kārlis mani pirmoreiz noskūpstīja, iekšā uzsprāga taureņu miljoni un galvā dunēja I.Ziedonis: 

"Tā būs, tā būs! Mēs esam tuvu patiesībai: taureņi ir sekundes. Un taureņu mākonis ir brīvs laiks, un taureņu svaidīšanās ir vienīgā viņu vērtība šai taisnvirziena pasaulē: viņi liecina, ka ceļš ir par taisnu, lai skaisti dzīvotu, un arī upe tek pārāk taisni. Un arī putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību."

Taureņi mums ir visur - balti, tīri un neaptraipīti. Arī kāzās vis bija vienos taureņos. Viesību zālē, kur dejojām, bija taureņi uz sienām salipuši, aizkaros ieķērušies, uz palucētajiem bērzu zariem nolaidušies. Visur. Arī mūsu sirdīs atmiņu taureņu miljoni. Paši kā tādi divi taureņi dejojām un vēl nespējām noticēt pašu laimei, ka "Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;  ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?" [Sal.mac. 4:9-11]

Mūsu mazais taurenis Albertiņš arī lido. Katru dienu pilda mūsu mīlestības kausus ar savu beznosacījuma mīlestību, ar smiekliem, smaidiem un pieķeršanos. 

 Vēstuli nolēmu veidot neierastāku. Kārlis jau pieradis pie papīra vēstulēm, jo itin bieži savu pieķeršanos, bēdas, raizes kā arī mīļumu mēdzu izlikt uz papīra. Kārli jau gaida mana mīlestības vēstule, ko uzrakstīiju vēl pirms kāzām un noslēpu īpašā "geokastītē" vcmeitu ballītes laikā. 

Lai man būtu vieglāk izteitkies un Kārlim uzskatāmāk sajust manu mīlestību, vedīšu viņu cauri mūsu atmiņu labirintiem videovēstulē. Es to publiskoju, jo nav jau nekā slēpjama. Es mīlu un tas tak ir tik dabiski! 

Labākā sieva 2013: pirmais uzdevums