6 lietas, kuras vari mācīties no sava divgadnieka

Katru dienu mēs, vecāki, rūpējamies par saviem bērniem – mācām jaunas lietas, aprūpējam, sarunājamies, izglītojam. Patiesībā, ne tikai bērni var mācīties no mums, bet arī vecāki – no saviem bērniem. Katram vecākam ir vairākas lietas, kuras iemācīties no sava divgadnieka. Kuras? Lasi tālāk un uzzini!

Pamosties ar prieku

Mēs, pieaugušie, sevi jau iepriekšējā vakarā mēdzam noskaņot nākamajai dienai. Ja gaidāms, ka tā būs smaga, jau ejot gulēt esam ar sliktu noskaņojumu, jo “viss ir slikti”. Atšķirībā no pieaugušajiem, bērns katru rītu atver acis, priecājoties par jauno dienu un, zinot, ka diena būs pilna pārsteigumu un atklājumu.

Uzticēšanās pasaulei

Atrodoties blakus saviem vecākiem, divgadnieks uzticas apkārtējai pasaulei un ir pārliecināts, ka tā ir visdrošākā vide viņam.

Ko no tā varam mācīties mēs, pieaugušie? Tā vietā, lai brīvdienas pieklājības pēc pavadītu  kopā ar radiniekiem, ar kuriem tev nav labākās attiecības, tā sabojājot savu noskaņojumu, ieplāno laiku sev vistuvāko un mīļāko cilvēku vidū. Tas sniegs paļāvību, uzticēšanos un absolūtu mieru.

Priecāties par vienkāršām lietām

Mums, pieaugušajiem, patīk visu sarežģīt. Pie ikdienas sīkajām lietām esam tik ļoti paraduši, ka tās vairs nepamanām un pieņemam par pašsaprotamām. Mācies no sava bērna! Viņš priecājas par saules zaķīti uz istabas sienas, par pirmo izplaukušo pieneni un pagalma kaķi, kurš dauzās ar vēja atnesto lapu.

Uz mirkli atslēdzies no ikdienas rūpēm un mēģini tvert mazos mirkļus un notikumus, kurus piedāvā ikdiena!

Noskaņojuma maiņa

Patiesībā, mammai kas tāds var izraisīt paniku, – bērns, kurš tikko vēl smējās, jau pēc piecām minūtēm raud, bet vēl pēc piecām minūtēm smaida tā, it kā nekas nebūtu noticis. Pat stundas laikā bērna noskaņojums var mainīties vairākas reizes.

Patiesībā, tas ir lieliski, jo bērns neapslāpē savas emocijas un ir īsts. Pat jauns uzmanības objekts vai notikums var mainīt bērna noskaņojumu.

Prasme draudzēties

Bērniem nav vajadzīgs iemesls, lai uzrunātu otru bērnu vai sāktu ar viņu draudzēties. Pietiek ar to, ka otrs arī rotaļājas smilšu kastē.

Pieaugušā vecumā, diemžēl, tas vairs nedarbojas, taču varam no divgadnieka aizgūt prasmi pie citiem vērsties ar smaidu sejā, jo tas jau ir pirmais solis veiksmīgai komunikācijai un, kas zina, pavisam iespējams, arī jaunai draudzībai.

Pieķeršanās saviem mīļajiem

Mazulim visa pasaule sākotnēji rotē ap māmiņu un pat viens apskāviens viņu dara laimīgu. Ar laiku bērns sāk identificēt sevi arī ar citiem radiniekiem, ar nepacietību gaidot, kad varēs satikt vecmāmiņu vai mīļo onkuli.

Ņem piemēru no sava bērna – pavadi vairāk laika sirsnīgās sarunās kopā ar saviem mīļajiem – vecmāmiņu, mammu, tēti. Mēs ikdienā esam tik aizņemti, ka par saviem tuvākajiem cilvēkiem bieži vien aizmirstam, jo viss cits šķiet svarīgāks.