№49 Ligita: dzīve ir Spēle, vai arī spēle ir Dzīve?

Man patīk, ka šajā uzdevumā esam tikai DIVI MĒS VIEN.

Domāju jau ilgi, par un ap spēlēm, par to noteikumiem, bet teikšu godīgi ka tālāk par spēli CIRKS netiku, centos atcerēties tās spēles precīzos noteikumus, un sapratu ka jāpajautā tie ir „paziņai” Vikipēdijai – un uzzināju:

„Cirks ir veiksmes spēle, kuras mērķis ir nokļūt finiša lauciņā. Spēli spēlē, pārvietojot pa spēles galdiņu figūras atbilstoši ar metamo kauliņu uzmestajam punktu skaitam. Galdiņš ir rotāts ar zīmējumiem un sarūtots lauciņos, pa kuriem zigzagveidā pārvietojas no vienas lauciņu rindas uz nākamo. Uzkāpjot uz noteiktiem lauciņiem spēlētājam jāpārvieto savs kauliņš atbilstoši uz spēles galdiņa esošā zīmējuma kustībai.”

... bet ko nu, kuram gan interesē spēles noteikumi, kurus kāds ir izdomājis.

Mums ar vīru ir kopīgs mēŗķis, mūsu Finiša lauciņš ir tas kurā mums ir jānokļūst kopā, un tieši kopā. Es nevaru pateikt, kad tas finišs īsti būs, un kas mūs tur sagaida, jo ļoti nepatīk zīlēt nezināmo, bet mēs kopā tagad arī metam to kauliņu, un ejam pa paredzētajiem lauciņiem, ja nu gadās tā ka ir jāiet vairāki lauciņi atpakaļ, tad arī ejam, un ejam kopā, mēs neskatamies kā viens vai otrs tiks laukā no nepatikšanām, no kāda šaubu pinekļa.

Mēs ikdienā abi ļoti daudz ko darām kopā, kādam no malas pat šķiet, ka esam par daudz kopā, bet mums to vajag, mums tā ir nepieciešamība. Algotais darbs mums abiem gan nav kopējs, tad darba stundas ir tās kurās mēs neesam kopā, bet pateicoties telefoniem mēs bieži sazvanāmies un tas es domāju nav mazsvarīgi.

Ja vien turpina par tēmu spēle, tad mums attiecībās ir daži nepārprotami noteikumi-

NEMELOT, VIENMĒR TEIKT PATIESĪBU UN NEMĀNĪTIES UN BŪT UZTICĪGIEM

Koferītī mana vīrieša savaldzināšanai man glabājas diezgan parastas lietas, kuras tā apzināti es neesmu centusies izmantot, bet es zinu ka man tādas ir, un tāpēc jau noteikti mūs Liktenis saveda kopā.

Es protu uzklausīt, klausīties, un tas manā ar vīru pirmajā tikšanās reizē nospēlēja ļoti lielu lomu, mans vīrs pēc vairākiem gadiem vēl ir teicis:” nu kā gan tu tās manas muļķības tovakar varēji klausīties?”.

Arī tagad ikdienā, ir reizes ka es varu klausīties viņa runas plūdus, un man nekad nav garlaicīgi.

Man ir dabisks sievietes šarms, man nevajadzēja nekādi sariktēties, lai mans tagadējais vīrs gribētu ar mani iepazīties, un tagad ikdienā būt ar mani kopā jau vairākus gadus, viņam vienkārši nepatīk, ja sievietes nezin kā sariktējas un uztaisās, viņš uzskata, ja sievietei mazliet pirms 40 ir kāda krunciņa sejā, tad tā ir no smaidīšanas un viss.

Es nelielos, bet manam vīram patīk, tas ko mēs kopā darām guļamistabā. Mēs abi, kad iepazināmies, tad sākām arī viens otru iepazīt ar tajā jomā, un to darām vēl joprojām, un viņu aizrauj tas ka aizvien rodas jauni atklājumi, un pārsteigumi.

Šajā nedēļā un vispār mūsu attiecībās šie trīs manis nosauktie instrumenti, tik nemitīgi pielietoti, un tie manā vīrā rada tikai labas emocijas, un vairo mūsu abu kopējo mīlestību, vienam pret otru.

Spēles kauliņus VIŅA un VIŅAS man izdevās izveidot tikai šodien, tos es izgatavoju no stingra papīra, tie ir klasiski ar 6 kvadrātiem.

Es nedēļas laikā, lēnītēm no vīra izdibināju , kas gan viņu varētu iepriecināt, tad nu šodien darba brīvbrīžos tos sarakstīju uz kubiem. Tos plānoju izmantot nedēļas nogalē, jo tad būsim mājās. Bez īpašas spēles, mēs tos vienkārši paripināsi, un tad darīsim to, kas nu būs pilnajā lozē, un dubults prieks būs tad, ja tik tiešām abiem gadīsies vienādas darbības veicamas, jo gan manas, gan vīra dažas iepriecināšanas metodes mums sakrīt.

Tātad uz kubiem ir rakstīts:

VIŅAS                                      VIŅA

Uzklausi                                    Uzklausi

Samīļo                                       Samīļo

Kafiju                                         Kafiju

Šokolādi                                     Paklusē

Pārsteigumu                              Pārsteigumu radi virtuvē

Uz guļamistabu dosimies       Uz guļamistabu dosimies     

Tātad, sestdiena un svētdiena vēl ir priekšā, un es zinu ka mums izdosies likt lietā izgatavotos spēles kauliņus, bet lai vai kā, arī bez spēles kauliņiem mūsu attiecības ir lieliskas, jo protam vēlēšanās nolasīt no otra acīm.

Par to kā mums izdevās likt lietā spēles kauliņus, es uzrakstīšu kādā nākamajā blogā.

Šajā blogā es un arī citas projekta dalībnieces prātojām un rīkojām spēles, ļoti pazīstamas un mazāk pazīstamas, bet lai vai kā mums visiem ir tomēr jādzīvo, un galvenais, lai mūsu dzīvē un attiecībās noteikumus izveidotu mēs paši, kā arī lai līdz finišam nokļūtu pa pārim, kaut varbūt reizēm spēles laikā esam bijuši sīvākie pretinieki.

Alika Sorokina  mums visām nedēļas sākumā novēlēja Veiksi un Mīlestību, es ar savu vīru savās attiecībās šīs divas lietas baudām nepārtraukti, un es to novēlu arī visām citām projekta dalībniecēm.

ar cieņu annijalise