Sabiedrībā trūkst informācijas par iespēju izsargāties no dzemdes kakla vēža

01. Oct 2012, 10:30 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Vakcīnas pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekciju, ko meiteņu imunizācijai izmanto vairums Eiropas Savienības valstu, tai skaitā arī Latvija, kopumā ir drošas, labi panesamas un augsti efektīvas.

Taču vecākiem un veselības aprūpes speciālistiem no atbildīgajām iestādēm ir jāsaņem daudz plašāka informācija par valsts piedāvāto iespēju izsargāties no dzemdes kakla vēža ar vakcinācijas palīdzību. To secinājis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nesen publiskotajās vadlīnijās par HPV (Human papilloma virus) vakcīnu ieviešanu ES valstīs.

Kopš 2008. gada HPV vakcinācijas programmas darbojas vairumā ES valstu. Līdz 2012. gada maijam jau 19 no 29 ES valstīm HPV vakcināciju bija iekļāvušas savos vakcinācijas kalendāros. Savukārt desmit ES valstis ir spērušas soli tālāk un ieviesušas arī tā sauktās „iedzīšanas” jeb catch-up programmas, vakcinējot arī tās meitenes, kuras ir vecākas par vakcinācijas pamata mērķa grupu.

Arī Latvijā, tāpat kā daudzās ES valstīs, kopš 2010. gada 1. septembra Imunizācijas valsts programmas ietvaros ir uzsākta 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret HPV. Latvijā vakcinācijas aptvere pret HPV 12 gadus veco meiteņu grupā ir 47,3%, kas ir tuvu vidējam ES valstu rādītājam.

Tomēr ECDC eksperti atzīst, ka ierobežotie veselības aprūpes budžeti un atbildīgo institūciju nepietiekamā aktivitāte, iespējams, vairākās valstīs veicinājuši to, ka sabiedrība pietiekami aktīvi netiek informēta par iespēju izsargāties no dzemdes kakla vēža ar vakcinācijas palīdzību. Līdz ar to vakcinācijas aptveres rādītāji pret HPV nav tik augsti, kā tie varētu būt.

Šie secinājumi ir jo īpaši aktuāli šobrīd, kad, līdz ar jaunā mācību gada sākumu, Latvijā tiek turpināta meiteņu HPV vakcinācija, kas lielā mērā norit skolu sistēmas ietvaros.

Ņemot vērā to, ka vairumā ES valstu rekomendētais meiteņu vakcinācijas vecums ir 10 – 14 gadi, ļoti svarīga vakcinācijas procesā ir vecāku piekrišana un atbalsts. ECDC dati liecina, ka gatavība vakcinēties un vakcinācijas aptveres rādītāji bija augstāki pirmajos gados pēc vakcīnas ievešanas, taču laika gaitā tie ir samazinājušies. Sākotnējais entuziasms, visticamāk, varētu būt skaidrojams ar lielāku tēmas publicitāti vakcinācijas programmu ieviešanas sākumposmā. Tāpēc nepieciešams palielināt HPV izpratnes un informētības līmeni vecāku vidū, kā arī analizēt veselības aprūpes profesionāļu zināšanas, attieksmi un praksi, secināts ECDC dokumentā.

ECDC vadlīnijās paustā nepieciešamība palielināt HPV vakcinācijas aptveri un aktīvāk iesaistīties atbildīgajām iestādēm sabiedrības, jo īpaši vecāku un veselības aprūpes speciālistu, informēšanā ar mērķi glābt dzīvības, sasaucas ar slavenā vācu zinātnieka, Nobela prēmijas laureāta Haralda cur Hauzena (Harald zur Hausen) viedokli, kurš septembra sākumā viesojās Latvijā un uzstājās ar lekciju Latvijas Universitātē starptautiskas konferences ietvaros.

Nobela prēmija profesoram cur Hauzenam tika pasniegta 2008. gadā par viņa veiktajiem pētījumiem kas pierāda cilvēka papilomas vīrusa nepārejošas infekcijas saistību ar dzemdes kakla vēzi. Viņa atklājumi uzskatāmi par būtisku pavērsiena punktu dzemdes kakla vēža profilaksē, tai skaitā arī vakcīnu izstrādē.

Uzstāšanās laikā un sarunās ar medijiem Haralds cur Hauzens vairākkārt uzsvēra, ka jaunieši pret HPV vīrusu noteikti ir jāvakcinē, jo „šī mērķētā, primārā aizsardzība glābj dzīvības”, kā arī akcentēja, ka „šobrīd pieejamās vakcīnas ir ar teju 100% un ilgstošu efektivitāti.” „Tas ir mans neatkarīgs un nelokāms viedoklis – es ar vislielāko pārliecību iesaku un atbalstu vakcināciju,” vairākkārt uzsvēra profesors.

Tomēr zinātnieks akcentēja arī to, ka iespēju saņemt bezmaksas vakcināciju pret HPV vīrusu Eiropā izmanto pārāk maz meiteņu. Tāpēc, pēc viņa domām, atbildīgajām valsts iestādēm un mediķiem būtu pašiem labāk jāizprot vakcinācijas sniegtie ieguvumi un jāpievērš daudz lielāka uzmanība sabiedrības informēšanai un izglītošanai par HPV vakcinācijas nozīmi dzemdes kakla vēža profilaksē.

Dzemdes kakla vēzis pasaulē un arī Latvijā ir otrais biežāk sastopamais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Dzemdes kakla vēzis paņem daudz sieviešu dzīvības Latvijā - ik mēnesi no šīs slimības ap desmit sieviešu mirst. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20% - ik mēnesi šī slimība tiek diagnosticēta apmēram divdesmit sievietēm.

Pilns ECDC ziņojuma teksts par vadlīnijām HPV vakcīnu ieviešanai ES valstīs

Informācija par Haralda cur Hauzena preses konferenci

Arī Māmiņu klubam bija iespēja satikt un intervēt profesoru!