Ziemassvētku rūķis – dāvana pašiem mazākajiem

Man jau šķiet, ka tā apdāvināšanās tomēr vissvarīgākā ir bērniem. Tieši viņi ir tie, kam actiņas mirdz visvairāk, saņemot dāvaniņu. Mums katru gadu noteikti  Ziemassvētku vecītis atnes arī kādu mīksto mantiņu, bet tādu taču varam pagatavot mēs pašas.

Vajadzēs:

- divu krāsu dziju,

- četras adāmadatas,

- lāpāmadatu,

- griķus, pildijumam,

- sešas pērlītes,

- un dažus plāna auduma gabaliņus

{pic:1}

Rūķa vēders. Tātad sākam ar to, ka uzmetam sešdesmit valdziņus, pēc tam adot sadalam uz divām adatām divpadsmit valdziņus un uz pārējām divām pa  sešpadsmit valdziņiem, gluži kā adot zeķi.

{pic:2}

Apadam trīs kārtas, un ceturtajā kārtā izadam robiņus (tas ir divus valdziņus labiski saada kopā un pēc tam seko apmetums)

Nākamo kārtu atkal adam labiski un tā izveidosies robiņi. Tālāk turpinam adīt labiski vēl trīsdesmit kārtas.

{pic:3}

Pēc tam noraujam adījumu izvelkot caur katru valdziņu dziju, lai sanāk, ka savelkot dzijas galu caurums aizvelkas ciet.

{pic:4}

{pic:5}

Kad tas izdarīts ņemam un  uzmetam uz adatām 40 valdziņus (pēc tam uz katras adatas būs pa desmit valdziņiem), adīsim rūķim galvu. Ada līdzīgi kā iepriekšējo gabalu atkal uz četrām adatām. Noadot divas kārtas atkal izadam robiņus (divi labiski saadīti valdziņi, apmetums). Tālāk noadam divdesmit kārtas labiskajā un atkal noraujam.

{pic:6}

Sameklējam divus auduma gabaliņus vienu vajadzēs lielāku, vienu mazāku, tādi, kas ir plāni, bet pietiekoši izturīgi (labi derēs tāda biezāka sieviešu zeķubikse). Tad ieberam tajos griķus , vienā būs vairāk, vienā mazāk, skatamies tā lai tie būtu tik lieli, lai pēc tam varam ielikt iekšā izadītajos maisiņos.

{pic:7}

Kad griķi iebērti, auduma gabaliņus aizšujam ciet.

{pic:8}

Tad nu griķu maisiņus ieliekam iekšā rūķa galvā un rūķa vēdera daļā.

{smallpic:9} 

Caur iepriekš izadītajiem robiņiem izvelkam dziju (būs vieglāk, ja to darīs ar tamboradatu, vai lāpāmo adatu) tad diegu cieši, cieši savlek ciet un aiziesn.

{pic:10}

 Nu varam galvu un vēderu sašūt kopā.

{pic:11}

Tagad ķeramies klāt rūķa cepures adīšanai. Atkal vajadzēs četras adāmadatas un kādu citas krāsas dziju. Uz divām adatām būs divpadsmit valdziņi un uz pārējām divām desmit valdziņi.

{pic:12}

Tad sešas kārtas adu divus labiski, divus kreiliski (tā kā parasti zeķēm to valnīti). Tālāk turpinu adīt labiskajā –desmit kārtas. Un nu sākam noraut. Šoreiz to daram pamazām. Vienpadsmitajā kārtā katras adatas pēdējos divus valdziņus saadu kopā, pēc tam divas kārtas izadu nenoraujot vienkārši labiski. Tālāk atkal katras adatas galā saadu divus pēdējos valdziņus kopā, pēc tam atkal divas kārtas nesaadot. Tā turpinu kamēr uz katras adatas pa vienam valdziņam, tos tad sevelku visus kopā, norauju.

Lai būtu interesantāk, galā pielieku piecas baltas pērlītes, bet var jau arī taisīt bumbuli, vai atstāt tāpat.

{pic:13}

Cepurīti arī piešuju, jo citādi mazais ātri pazaudēs.

Nu mūsu draugs ieguvis arī ceurīti, bet par cik ziemā auksts izadu arī kādus 20 -25 cm garu šallīti. (Uzmetu uz adatas 10 valdziņus un adu vienu labiski, vienu kreiliski un adu, kamēr vajadzīgais garums )

{pic:14}

 Apsienam šallīti ap kaklu.

{pic:15}

Ar dzeltenas krāsas dziju izšuju actiņas un mutīti (var arī šūt podziņas actiņu vietā), deguntiņam izmantoju vēl vienu balto pērlīti.

{smallpic:16}

Un tad vēl rūķim tā kā rociņas prasītos. Nu ņemu atkal četras adatas uzmetu 16 valdziņus, tā lai uz katras adatas būtu pa 4 valdziņiem un adu labiski 20 kārtas, tad noraujam, neko iepriekš nesaīsinot.

{pic:17}

Kad abas rociņas gatavas, ieliekam viņās kādu auduma gabaliņu un tad piešujam.

{pic:18}

Rūķis gatavs.

{smallpic:19}

Mazliet jau noņemšanās ir, bet nav tik traki, uzcakoju vienas dienas laikā, un pa vidam jau tāpat visi ikdienas darbiņi paveicami bija.

Ieva