Slimības profilakse- skrīnings

Sākotnējās izmaiņas dzemdes kaklā nav jūtamas, tāpēc vienīgais veids, kā atklāt audzēju agrīnā stadijā, ir dzemdes kakla vēža skrīnings jeb onkocitoloģiskās uztriepes analīzes veikšana.

Pirmo reizi onkocitoloģiskās uztriepes analīze tika veikta 1940. gadā un kopš tā laika ir glābusi tūkstošiem dzīvību. Savlaicīga diagnostika palīdz novērst līdz 80% vēža gadījumu.

Dzemdes kakla skrīnings nozīmē agrīnu ar HPV saistītu, potenciāli bīstamu pirms-vēža šūnu izmaiņu atklāšanu, diagnostiku un ārstēšanu. Tādējādi izmaiņas dzemdes kaklā tiek diagnosticētas, kad tās vēl viegli pakļaujas ārstēšanai un nav sasniegušas audzēja stadiju. Tām sievietēm, kuras regulāri veic skrīningu, dzemdes kakla vēža attīstības risks tiek būtiski samazināts. Tomēr jāatceras, ka skrīnings nepasargā no HPV infekcijas.

Dzemdes kakla skrīnings ir process, kura gaitā no sievietes dzemdes kakla tiek paņemtas šūnas. Šūnas paņem veselības aprūpes speciālists, un pēc tam to atbilstību normai pārbauda histopatologs. Jebkura neatbilstība normai var liecināt par pirmsvēža izmaiņām vai invazīvu dzemdes kakla vēzi. Procesa efektivitātes nodrošināšanai skrīningu nepieciešams atkārtot vismaz reizi 3 gados.

Latvijā kopš 2009. gada janvāra ir uzsākts organizētais dzemdes kakla skrīnings, proti, valsts sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados apmaksā onkocitoloģiskās uztriepes analīzes, tās īpaši uzaicinot uz pārbaudēm un dokumentējot skrīninga aptveri un rezultātus.

Skrīninga programmām ir būtiska ietekme gan uz dzemdes kakla vēža izplatības, gan mirstības mazināšanu. Diemžēl jārēķinās ar situāciju, ka kļūdaini pozitīvi skrīninga rezultāti var traumējoši ietekmēt daudzas sievietes, savukārt kļūdaini negatīvi rezultāti ir potenciāli bīstami, jo sekmē laikus neatklāta dzemdes kakla vēža attīstību. Tiek lēsts, ka Eiropā aptuveni 20% skrīninga rezultātu ir kļūdaini.

Turklāt ir tādas dzemdes kakla vēža formas kā adenokarcinomas, kas var attīstīties dziļi dzemdes kaklā un netikt atklātas, izmantojot klasisko uztriepes tehnoloģiju, tādēļ tās parasti atklāj tikai vēlīnās stadijās. Šo iemeslu dēļ ir svarīga visaptveroša profilakse, kas sevī ietver ne tikai vakcināciju, bet arī skrīningu.

Regulāras onkocitoloģiskās uztriepes un tām sekojoša jebkādu izmaiņu ārstēšana līdz 70% var samazināt dzemdes kakla vēža gadījumu skaitu.