Mana sievišķīgā vājība- skaistas lietas

Mana sievišķīgā vājība ir skaistas lietas. Tādas, kas apbur un ir ar savu īpašo stāstu. Bet , šo lietu pašā pamatā ir krāsa- bez tās mūsu pasaule būtu tik pelēka, ka lietaina diena (bet arī pelēkā krāsa ir tik skaista.

Tā izceļ! Pamēģiniet paši pelnos iemest sarkanu pogu. Nu, vai nav skaisti?)

{smallpic:1}

Mani valdzina Jana Vermēra krāsas. Viņš ir kā kolibri starp zvirbuļiem... Viņa specifiskā krāsu piesātinātība- smalkās un delikātās harmonijas no citrondzeltenā, spoži zilā, maigi rožainā un sidraboti pelēkais... Mani nemaz neizbrīna, ka viņš ir bijis tik neraksturīgi izšķērdīgs 17. gadsimtam, un mīlējis šos dārgos dabīgos pigmentus kā dabīgo ultramarīnu un lapiz lazuli. Pat zemes toņiem , kā umbra un okers, viņš piešķīris neizsakāmu piesātinātību. Un nekautrēšos teikt, ka pasauli vēlētos redzēt Vermēra acīm. 

{smallpic:2}

Rotaslietas ar dvēseli- tādas, kas nākušas no rotkaļa rokam, izceltas no vecmāmiņas pūra lādes, tādas īpašas! Un vēl – pavisam nesen atklāju prievītes un tautiskās jostas. Labs aksesuārs pie bikškostīma, modīga sarafāniņa vai svārkiem. Man patīk. Un galu galā, kā var nepatikt. Tur taču tāds spēks ieausts- katram dzīparam un tā krāsai ir sava nozīme, katram rakstam un zīmei savs vēstījums. Tāds mistisks šarms un aksesuārs ar ko identificēties kā Latvietei.

{smallpic:3}

{smallpic:4}

Lai gan gribētos teikt , ka esmu tīrasiņu latviete, asinīm nedaudz vārīties liek Poļu dzirksts (Pie tam runā, ka Poļu pani senčos bijuši). Varbūt tāpēc man tā patīk puķainie lakati, ko veņķeleju ap galvu un zvērādas cepures. Kā arī dievinu audumus ar „nierīšu” rakstu. Varbūt tāpēc , ka tas ar tādu slāvisku piesitienu... Un tad likt lietā savas radošās prasmes un uzdarināt sev tādu ģērba gabalu, kāds nav nevienam.

{smallpic:5}

Janīnas Kursītes „Vārdene”. Lai man tik kāds pasaka, ka mūsu valoda ir skopa. Mēs to vienkārši neesam pratuši kopt, un tik daudz skanīgu vārdu aizlaiduši nebūtībā. Man patīk palasīt šo vārdeni. Kāds vārds pieķeras un izdaiļo manu valodu.

{smallpic:6}

Mans darbs. Ar savu darbu radu kaut ko skaistu, krāsainu, smaržīgu. Un izrādās , lielākai daļai no Jums tā ir vājība- ziedi. Tas ir fantastisks gandarījums redzēt, pēc smagā darba, krāšņos augļus. Kā cilvēkiem acis mirdz un kā viņi jūsmo par ziediem. Kad uzslavē, jo esot viegli strādāt ar tiem. Un neizsakāmi laba sajūta ir apziņa, ka arī šajos laikos, ziedi ir vieni no pirmās nepieciešamības precēm. Latvija ir viena no tām retajām vietām, kur vēl aizvien ir dzīvs šis ziedu kults- ja kabatā būs divi lati, tad par vienu tiks nopirkta maize, bet par otru ziedi.

{smallpic:7}

Mans labākais draugs, biedrs, mīļotais vīrietis, mans stiprais balsts- mans vīrs! Vēl joprojām man vēderā lido taureņi, vēl joprojām mulstu, vel joprojām viņš mani ķircina. Man patīk , ka varu ļauties būt vāja un zinu, ka viņš savā nosvērtajā lēnprātībā spēj atrisināt jebkuru situāciju. Man patīk, ka varu paļauties un būt sieviete, nevis lokomotīve. Man patīk vakaros iet gulēt, jo pēc 7 gadiem, vel joprojām guļu saritinājusies viņa apskāvienos... 

I. Ā.   

Uzzini vairāk par Sievišķīgo Vājību konkursu un iesūti savu stāstiņu ŠEIT un vinnē balvas - Panthenol krēmu un ielūgumu uz Sieviešu Dienu!