19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Kristības ir ļoti skaista,laba un vajadzīga lieta,lai bērniņš tiktu sargāts arī no dieva puses,lai viņš būtu dieva bērniņš.
Mana meitiņa vēl nav kristīta,bet doma ir uz vasaru,tieši tādēļ vēlētos,lai tu padalītos savā pieredzē.
Kādā vecumā tu kristīji savu bērniņu,kādā gadalaikā,vai tam bija kāda nozīme un vai bija viegli izvēlēties kristāmo vārdiņu,pēc kāda principa to izvēlējies?
Kura bija tā baznīca,kurā kristījāt,padalies emocijās un visā ap un par kristībām.
Ceru uz atsaucību no ikkatras māmiņu puses,varbūt ir kāda māmiņa,kura vēl nav kristījusi un ir citas domas par šo visu?
Paldies par atsaucību,
Baiba.
Nekristīju un nedomāju to darīt. Man kaut kā tās baznīcu padarīšanas nepatīk. Ir kaut kas augstāks, kam ticēt, bet tas nav meklējams baznīcā... Senajiem latviešiem arī bija sava ticība, bet baznīca nāca vēlāk.
Mēs savas meitiņas kristījām trīs mēnešu vecumā.Vienu kristījām novembra beigās.Baznīcā bija auksti, taču bērniņu pienācīgi apģērbām - zem svētku kleitiņas bija siltinātais "lācītis" (apakšā, protams, pamatdrēbes), kājās mīksti un silti vilnas zābaciņi, rokās - cimdiņi, galvā vilnas cepurīte (visu pati adīju speciāli kristību dienai). Kristīšanas brīdī mazliet slapjos matiņus tūlīt nosusinājām ar mīkstu dvielīti, un siltā cepurīte atkal bija galvā. Pēc tam dievkalpojuma laikā saldi čučēja vilnas segā tēva rokās. Viss bija ļoti jauki un sirsnīgi. Otru meitu kristījām vēlā pavasarī, kad viņai bija trīs mēneši.
Bišķi ne par tēmu - visi tā satraucās, ka bērni varētu saaukstēties baznīcā kristību laikā, bet va tā tiešām kādam ir gadījies?
Mēs kristījām savu meitiņu Torņkalna baznīcā augusta sākumā, meitiņai bija 7 mēneši, gribējām, lai ir kristības vasarā, tā kā mūsu vārdiņš jau ir svētīts otru vārdiņu nelikām, vienlaicīgi kristīja vairakus bērniņus, cermonija kādas 30 min, un kaut arī sākotnēji bija vēlēšanās kristīties individuāli, tomēr tagad jāsecina, ka labi vien, ka tā, bija diezgan forši, pat mīļi, kad vairākus bērniņus krista vienlaicīgi un mums arī bija iegādāts ļoti skaists senlaicīgs kristību terps, kā enģelītim, tad nu arī citi bez savējiem varējo to novērtēt😀D Mazā mums tāda droša, ar lielu interesi skatījās, ko tad tagad viņai darīs😀 Jāpiebilst krustvecāki nav mums pāris. Kristības mums notika svētdienā pēc dievkalpojuma, pēc tam bija svinības mājās dārzā, bijām sadomajuši dažādas atrakcijas - zvēresti krustvecākiem, zināšanu pārbaude viesiem saistībā ar mūsu meitiņu, protams sīkas davaniņas utt, līdzīgi kā kāzās😀DDD Mums šķiet izdevās ļoti skaistas un mīļas kristības, protams, paveicās ar laikapstākļiem.
Mēs mazo kristīsim 8mēnešos😀 man kaut kā gribējās mazo kristīt, kad apkārt viss balts, man i savas kāzas gribētos ziemā😀 Sniegs savā veidā rada tādas pozitīvas emocijas, vismaz man😀