Esmu pateicīga, ka man ir meita

Vēlos pastāstīt savu stāstu. Man patreiz ir 27 gadi, manai meitai 10 gadi. Jā es paliku stāvoklī 17 gados. Biju jauna un dumja meitene no laukiem, iepazinos ar puisi un visa pasaule sagriezās..

sagriezās tik tālu ka attapos tikai realitātē un stāvoklī. Bērna tēvs īsti sajūsmā nebija par to ieteica man labāk veikt abortu..par cik biju nepilngadīga, lai veiktu abortu vajadzēja manas mammas atļauju. Ilgi runājām visi trīs, beigās nonācām pie risinājuma Es bērnu paturēšu. Bērna tēvs dižā sajūsmā nebija, bet tomēr bija kopā ar mani..

Pagāja 9mēneši piedzima mans mazais brīnumiņš. Bērna tēvam tas laikam bija pa daudz ka jauzņemās atbildība par bērnu viņš sāka dzert..vēlāk arī palaist rokas. Kad meitai bija divi gadi es atradu darbu Rīgā, mana mamma tajā laikā bija bez darba un palika ar mazo. Vēlāk no bērna tēva puses sākās arī greizsirdības scēnas utt...līdz vienu reizi viņš man iesita meitas klātbūtnē ar to man pietika..par cik dzīvojām manas mammas mājā, es viņu izmetu ārā..

Bienu rītu pirms braukšanas uz darbu piecēlos agrāk un visas viņa panckas sametu mašīna un atstāju zīmīti, lai vakarā viņa šeit vairs nebūtu! Protams, ka viņs bija aizbraucis, bet tad kļuva vēl ļaunāk..viņs pārdzēries brauca, saukājās, terorizēja mani..rokas gan vairs nepalaida...Es sāku satikties ar citu puisi, mājās braucu aizvien retāk, meitu sāku biežāk ņemt līdz pie jaunā drauga..un bērna tēvu redzēju aizvien retāk.

Tad manai mammai piedāvāja darbu un es biju spiesta iet prom no darba, jo nebija kur atstāt meitu..bet mans jaunais draugs nebija ar mieru, ka mēs redzamies retāk un piedāvāja mums abām pārvākties pie viņa...un tā meitas 4 gadu jubileju mēs jau svinējām jaunās mājās, jaunā pilsētā.

Ar meitas tēvu mēģināju sarunāt, ka viņš varēs satikties ar bērnu,mēģināju sarunāt kā ar finansiālu atbalstu, bet viņš tikai mani saukāja par m..ku un p...uzu un ka tas nav viņa bērns...tā mūsu sakars beidzās..Meita ļoti labi zina savu tēvu, bet īsti viņu neatdzīst...viņa manu tagadējo draugu ar kuru esam kopā jau 7gadus sauc par tēti.

Pašreiz gaidu savu otro bērniņu kam pasaulē jānāk pēc mēneša...kāpēc tikai pēc 7gadu kopdzīves saņēmos otrajam bērnam..nezinu..iespējams bija kāda baiļu sajūta no iepriekšējām attiecībām..Bet esmu pateicīga un priecīga ka man ir mana meitiņa..:)

"Sievietes par dzīvību"! Dalieties savos stāstos, kas lika izšķirties par labu bērnam