Atgriezies no ilgākas prombūtnes!

Pailgs laiks ir aizritējis un vajadzētu kaut ko uzrakstīt par pēdējā mēneša notikumiem.

Esam iedzīvojušies jaunajā mājoklī, apmierināti esam gan paši, gan radi un draugi, kuri var nākt dārzā gaļiņu pacept, pačalot draudzīgā atmosfērā un atpūsties no Rīgas drūzmas.

Šajā laika posmā 11 dienas aizvadīju Sužu un Ādažu poligonos, kad telpās sanāca pārlaist tikai vienu naksniņu. Dienas un naktis bija uzdevumiem pārbagātas – izlūkošanas iemaņu papildināšana, pabūšana gūstā, pelde Kadagas ezerā, mēģinājums forsēt Gauju, milzīgu attālumu pārvarēšana pilnā ekipējumā, nemitīga cīņa ar odiem utt. Galvenā atziņa – prom esot patiesi vari novērtēt, cik svarīgs ir ģimenes siltums. Atgriežoties mājās tu vienkārši lido no laimes.

Pēc mācībām dažas dienas aizvadīju pie tēva Usmas ezera tuvumā, bet Daniela ar omi apmeklēja bērnudārzu Pastendē, Talsu novadā, kur ir omas darba vieta. Kristīne savukārt dzīvojās Rīgā un dažus vakarus varēja pilnībā veltīt sev.

Es paspēju gan ar zivju ķeršanu nodarboties, gan medībās aiziet, gan krietni pastrādāt vecāku saimniecībā.

Daniela arī laikam būs liela copmane, jo dikti pārdzīvoja, ka piemājas dīķī tētim izdevās tikai vienu zivi noķert un lika opim apsolīt, ka uz Jāņiem viņai būs sagatavota pašai sava makšķerīte. Oma, ņemot vērā Danielas fanošanu zivju sakarā, iedeva latiņus un nopirkām zivtiņas akvārijam, kurš kādu laiku stāvēja tukšs, jo iepriekšējās bija devušās uz citiem medību laukiem – meitiņai gan stāstījām, ka zivtiņas apslima un esam tās palaiduši opapa dīķī.

Rīgā ar Danielu atgriezāmies pacilātā garastāvoklī – tam par iemeslu bija labā atpūta, atkal redzēšanās prieks ar mammu un pilnais auto bagāžas nodalījums ar lauku labumiem un dabas veltēm.

Lēnām gatavojamies Līgo svētkiem, kurus tradicionāli aizvadīsim pie maniem vecākiem „Samiņos”. Jābruņojas gan ar pret odu smēru komplektu.

Jaukus arī jums visiem vasaras saulgriežus! Vēlu atrast pirmo vai kārtējo papardes ziediņu!

Jānis