Zvejnieksvētki divatā ar bērnu

Šodien vēl joprojām kājas atgādina par nosvinētajiem Zvejnieksvētkiem kopā ar meitu - tā kā tētis un draugi bija līdz ausīm iesaistīti svētku rīkošanā, bet dzīvojam tieši svētku mājvietā, tad svinēt devāmies kopā. Kā izdevās? Nogurdinoši mammai, bet patīkami - mājās atgriezāmies vien pavēlā vakarā.

Tā kā divus gadus jaunā svinētāja labprāt ārā pavadītu visu dzīvi, pirmais uzdevums bija vismaz no rīta noturēties mājās - lai paspētu kaut ko apēst un izklaides atstāt vismaz uz dienas vidu un otro pusi. Pirms vieniem “mammīt, iesim ārā” kļuva pārāk uzstājīgs, tāpēc paņēmu līdzi ūdeni, mitrās salvetes, lieku kleitu meitai, ja gadās nošmulēties ar saldējumu, un devāmies svinēt. Par laimi, bija padomāts par pieturvietām bērniem - sākām ar kaķu izstādes apmeklējumu, kas atradās visai mierīgā vietā nostāk no svētku burzmas. Meita sajūsmā par kaķīšiem, kas guļ, skatās virsū vai pat cenšas paspēlēties ar viņas līdzpaņemto rūķi. Manījām daudz Annijas vienaudžu un cita vecuma bērnu - dzīvnieki, šķiet, ir iedarbīgs magnēts. Turklāt, dodoties prom no izstādes sastapu vēl vienu māmiņu ar manāmu punci un mazu bērnu, kura arī meklēja ceļu uz izstādi. :) Jāsaka, ka ratiņus un jaunās ģimenes todien manījām krietnā skaitā.

Tālāk uz brīdi piestājām citā pieturvietā, kur par ēdināšanu un bērnu izklaidēm rūpējās mūsu draugi un radi, tāpēc Annija varēja mazliet papļāpāt ar savām tantēm, onkuļiem un draudzenēm. Kad gribējās 10 minūtes apsēsties, nopirkām pa saldējumam, tā dēļ divgadniece ir gatava nedaudz pasēdēt mierīgi vai vismaz staigāt lēnām. :) Ļoti gribēju vismaz paklausīties daļu koncerta, kas notika svētku epicentrā pie jūras, tāpēc pēc kāda laika devāmies pastaigā uz jūras pusi. Negrasījos šajā dienā iztērēt daudz naudas, tāpēc ļoti jauki, ka arī tur bija padomāts ne vien par maksas piepūšamajām atrakcijām, bet, piemēram, bezmaksas lielo burbuļu pūšanu pļaviņā. Uz mirkli paspēju apsēsties ēnā līdz meita sabijās no citiem aktīvajiem burbuļu ķērājiem vai bija jāmierina, kad lielāks bērns uzskrēja virsū un apgāza - bērni ir bērni un tā var gadīties.

Priekšnoteikums šīs dienas izbaudīšanai man bija pārāk nesacerēties - neredzēju svētku gājienu, par ko nebēdāju, un arī koncertu necerēju izbaudīt 100%. Paredzētā uzstāšanās ap 15 minūtes kavējās, tāpēc mazliet paklausījāmies vīru kori, kamēr Annija grauza viņai nopirkto vafeli. Trīs-četrus skaņdarbus no iecerētā paguvu noklausīties, bet tad mazais klausītājs kļuva nepacietīgs un devāmies prom, pa ceļam atkal patvarstot burbuļus. Protams, nebija tā, ka bērns pacietīgi devās visur, kur gribēju es, tomēr ar sarunām izdevās tālāko rīcību sarunāt.

Devāmies atpakaļ punktā pie radiņiem, kur ap sešiem vakarā jau bija pieejama arī jauka ēna. Mazā vakaru pavadīja pļāpājot, skraidot apkārt un dauzoties piepūšamajās atrakcijās - kas arī ir izaicinājums, ja citādi draudzīgais bērns ir ar mieru šļūkt tikai tad, ja atrakcijā atrodas viens pats. Šeit arī paēdām - meita āra teltī pasūtīja desiņas, ko arī veiksmīgi apēda (rezervei gan manā šķīvī gatavībā bija arī kartupeļi un citas uzkodiņas, pie kurām beigās tiku pati). Vakarā, kad tikām mājās, nolūzām abas - veiksmīgi nosvinēta diena.

Tiem, kuri nedzīvo piejūras pilsētās, bet uz svētkiem brauc, iesaku jau iepriekš uzzināt programmu un ieplānot dažus pieturas punktus, bet būt elastīgiem, ja bērni izrāda savu attieksmi pret jūsu plāniem. Pirms tam pārrunājiet, kas gaidāms un kādi ir plāni - kur dosieties; ka pēc pastaigas vai koncerta nopirksiet kādu našķi, bet nepirksiet visas tirdziņos piedāvātās mantas utt. Līdzi - mitrās salvetes, saules aizsargkrēms, ūdens, kāds rezerves apģērba gabals šmuces gadījumā un siltāka jaka, ja plānots palikt ilgāk vakarā. Pavisam mazajiem jāpiedomā par iespēju pārtīt un pabarot, diendusas gulētājiem jāieplāno iespēja, piemēram, pasnaust ratos vietā, kur nedun skaļa mūzika. Noderēs arī iepriekš sagādātas uzkodas vismaz vienai ēdienreizei, jo visa diena kafejnīcās vai tirdziņu teltīs ģimenei var ne vien izmaksāt dārgi, bet arī var nākties gaidīt, ar ko bērni karstumā var nebūt apmierināti. Svētku reizē gan ir vērts pievērt acis uz saldumu patēriņu un kādu kāroto vafeli, piparkūku vai saldējumu nopirkt - it sevišķi, ja tas dod brīvu brīdi arī vecākiem.

P.S. Rezerves kleita tā arī palika neuzvilkta, lai gan saldējums tika arī tai - vakarā dauzīties šķita daudz vilinošāk, nekā pārvilkt kleitu, uz ko es biju ar mieru, ja vien man ļauj apsēsties, un pabaudīt pēdējo vasaru un pēdējos Zvejnieksvētkus ar vienu bērnu pie rokas. :)