Uz bērnudārzu beidzot ar prieku.

Pirms kāda laika stāstīju, kā Laurim iet ar iejušanos bērnudārzā gan pirmajā mēnesī, gan otrajā mēnesī, gan cik tas bija grūti man no emocionālā viedokļa.

Nu bērnudārza zīmē aizritējuši vēl pāris mēneši un tuvojamies, jau Ziemassvētku pasākumam, kas būs jau rīt. Un jāsaka, ka beidzot izjūtu MIERU bērnudārza jautājumā.

Beidzot Lauris ir pieradis pie esošās kārtības un pie tā, ka viņam jādodas uz bērnudārzu un mammai uz darbu. Un ticiet vai nē, no brīža, kad no Laura mutes izskanēja vārdi – „Es gribu iet uz bērnudārzu un nepalikšu mājās” arī slimošanas ir izgaisušas kā nebijušas. Šo teikumu dzirdēju, kad man beidzot bija pienācis atvaļinājums un Laurim piedāvāju palikt mājās kopā ar mani. Pirmajā brīdī biju maigi sakot „šokā”, jo tiešām biju gaidījusi citu atbildi, bet pēc tam priecājos, ka beidzot Lauris ir pieradis pie bērnudārza un uz to dodas ar prieku.

Kopš tās dienas pat ejot pakaļ Laurim, ieeju grupiņā, bet Lauris cītīgi darbojas un mani nemaz nemana, līdz kāds cits pamana un Laurim uzsauca, ka mamma atnākusi, tad nu smaids pa visu seju. Tagad es sapratu viss beidzot ir kārtībā un Lauris beidzot ir pieradis un neviļus manu seju rotā smaids un tiešām neviltots.

Arī audzinātājas saka, ka Lauris beidzot bija atvēries un sācis darboties bērnudārzā, un draudzēties ar grupas biedriem. Un to dzirdu arī mājās, jo tiek izstāstīts, kas bija bērnudārzā un kas nē, kurš raudāja un kurš nē, kuram atnāca pakaļ mamma un kuram tētis. Nu jau top arī daudz darbiņu, par ko viņam pašam milzīgs prieks un lepnums, ka var atrādīt tētim, amammai un vectētiņam.

Man tagad tiešām ir neviltots prieks, ka Lauris ir pieradis, jo redzu, ka viņš jūtas labāk, arī emocijas tagad pauž vieglāk, iemācījies pastāstīt, ko jūt.

Arī attiecībā uz jaunapgūtajām prasmēm jāsaka, ka ir krietni augušas viņa koncentrācijas spējas un vēlme iemācīties, ko jaunu. Tāpēc uz Ziemassvētkiem iemācījies pantiņu, ko skaitīt Ziemassvētku vecītim, lai saņemtu dāvanu.

Kā jūs ziķeri iejutušies bērnudārzā? Un kad tas notika?