Pirmsskolnieka "attālinātā" mācīšanās

Jau rakstīju kādā no iepriekšējiem rakstiem, ka papildus skolnieku attālinātajam mācību procesam, arī 4 gadniekam nu jau ir sava programma, ko ir sagatavojusi skolotāja. Tā sākās tikai šonedēļ. Uzdevums mazajam lielajam ir - viens darbiņš dienā. Šī mēneša tēma - putni! Piemēram, jāmācās ar pirkstiņu graudaugos vai tml. rakstīt mazais "p" burts. Jāmācās kopt istabas augs. Vēl būs jāvēro putni, jāgrupē priekšmeti pēc to skaita. Un par visu to foto vai video "attskaite" jāsūta skolotājam. 

Sākotnēji, mani ļoti izbrīnija, kad saņēmu ziņu no  bērnu dārza skolotājas. Jo iedomājos, kāpēc tik maziem kaut kas tāds jādara, jo tāpat jau darām darbiņus kopā. Gan uzkopjam, gan biezpiena plācenīšus vai pupu kotletītes cepam kopā (lasīt - vīļājam rīvmaizē). 

Vai tas ir viegli? Kaut ir tikai otrā diena, ar mazākā bērna aktivitātēm, pagaidām nevaru vēl atslābināties, jo ir vienkārši - JĀATCERAS visi darbiņi bērniem, jāizlasa skolotāju apraksti un arī pašai savi darba un mājas pienākumi. 

Mums mājās nav papildus pavāra, apkopējas un skolotājas palīga. Tas ir fakts. Bet, acīmredzot, ne tikai tētis var visu (kā dziesmas vārdos), bet arī mamma! Nu vismaz svarīgāko! Mūsu gadījumā situāciju glābj, ka tētis ļoti iesaistās. Viena es to nevarētu paveikt, jo darbs turpinās attālināti. Bez palīgiem? Bail pat iedomāties! Bet ir taču arī tā.

Mīļās mammas, vai arī jūsu mazajiem pirmsskolniekiem ir tik pat nopietns mācību process? 

Un paldies tām no jums, kas raksta reālstiski. Arī par to, vai ir viegli un kā jūtaties pašas. 

Vismaz pagaidām - nav viegli, kaut gan it kā tie ir sīkumi, bet klāt nāk spriedze citos jautājumos, kas saistīta ar jauno šī brīža situāciju. 

Turamies! Lai mums izdodas. Ne jau ideālās bildes WhatsApp grupās, bet patiešām kopā darbošanās. Un kas svarīgi - bez liekām emocijām. 

Patiesā cieņā, Elīna