Pieredze: kā izvēlēties velosipēdu mazajam riteņbraucējam!

Vēl nesen pati pietiekami daudz interneta resursu „izšķirstīju”, lai atrastu savam bērnam ideālo otro braucamo, tādēļ nolēmu padalīties ar saviem kritērijiem, jo nupat redzu, ka tiešām braucamais bērnam izvēlēts ļoti piemērots.

Mazliet atgriežoties pie pirmā velosipēda. Šeit mans padoms varbūt nebūs ļoti labs, jo toreiz tik nopietni šo jautājumu neapskatījām. Pirmo ričuku puikam iegādājāmies uz 2 gadiem. Tas bija bezfirmas divritenis ar papildritenīšiem, kam riteņu izmērs ir 12’’, jo sapratām divas lietas - pirkt šajā vecumā dārgu braucamo nevēlamies, arī ar lētu bērns spēs apgūt pedāļu mīšanas tehniku un braukšanas prasmi bez papildriteņiem, bet lielāks pēc izmēra braucamais bērnam būs grūtāk vadāms, tātad paies ilgāks laiks stabilitātes un līdzsvara izjūtas panākšanai. Varu droši apgalvot – jo augumam precīzāku izmēru izvēlas, jo ātrāk bērns sāk nelietot papildriteņus, kā arī bērnam vieglāk manevrēt ar ričuku, lai arī varbūt reizēm no malas pat izskatās – nedaudz tas velosipēds par mazu. Protams, ir šis kārdinājums – lielāks izmērs ilgāk kalpos, labāk ieguldīt vairāk naudas, nopirkt labāku velosipēdu, bet tad noteikti teikšu – ņemiet vērā bērna augumu un arī vecumu. Ne jau aiz gara laika ražotāji velosipēdus sāk ražot ar 12’’, neskatoties, ka 16’’ arī ir piemēroti jau no 3 gadiem, daži pat ātrāk. Ja bērniņš nav ļoti garš, tad primāri, protams, būs vecuma kritērijs, jo nenoliegšu, ka lielākam bērnam arī saprašana lielāka.

Noteikti jāskatās, lai klaņi (kas ir tā daļa, kur pedālis stiprinās pie velosipēda) nav no plastmasas. Tāpat ieteicams, lai velosipēda riteņi nav plastmasas, jo tas apgrūtina braukšanu un arī dilšana ātrāka.

Mūsu mazajam pie ričuka iegādes augums bija 93cm, bija ērti aizsniegt pedāļus un arī stūre bija ērti aizsniedzama. Šeit iesaku paskatīties, vai bērns var pabraukt, sēžot ar taisnu muguru, vai arī sanāk stipri liekties uz priekšu, šo primāri nosaka sēdekļa un stūres attālums. Jo mazāks pēc auguma bērns, jo labāk, ka šis attālums nav pārspīlēti liels.

Ar lēto ričuku puika tiešām iemācījās mīt pedāļus, braukt bez papildriteņiem un tas nokalpoja 2 sezonas. Kas man vēl ļoti patika – šis velosipēds bija tiešām viegls, kā smejos, ķīnieši ietaupījuši uz materiālu, bet šajā gadījumā tas ir ļoti būtiski, lai bērns pats riteni varētu izcilāt. Ir atsevišķi dārgāki bērnu 12’’ velosipēdi, kuriem ir ļoti mazs svars, taču šeit jāskatās no maciņa biezuma.

Otrais velosipēds bija mans aizgājušās ziemas projekts, jo to meklēju ļoti ilgi. Mazliet palīdzēja arī komentāri pie mana aizgājušās vasaras bloga par bērna riteņbraukšanu http://www.maminuklubs.lv/mazulis/20120827-velosipedistu-vasara/ (diemžēl mainoties MK dizainam, komentāri nedaudz vairs nav).

Šoreiz gan, ņemot vērā, ka puika ir varens un ļoti neprātīgs braucējs, zināju, ka jāmeklē īpaši izturīgs velosipēds, kuram ir arī normāls, pieejams garantijas serviss, bet tikai tad noteicu individuālās vajadzības – viegls pēc svara, ērts bērnam no braukšanas viedokļa (šeit domāju 2 konkrētus rādītājus: sēdekļa attālums no zemes un sēdekļa un stūres attālums) un cena nav „kosmosā”. Protams, svarīgi ir arī klaņi, riteņa aploces un spieķi (lai atkal nav plastmasa). Ir nianse, kuru vajag skatīties, bet tas, manuprāt, nebūs ļoti aktuāli vēl pirmo divu izmēru bērnu velosipēdiem – klaņu garums, tā kā īsāki klaņi būs ērtāki mīšanai nekā garie, garie prasa lielāku spēku (parasti izteikti gari klaņi ir BMX tipa velosipēdiem, kuri, rūpīgi meklējot, ir atrodami aŗī starp 16'' velosipēdiem), būs grūtāka braukšanas uzsākšana, kā arī tas var savā veidā izkropļot bērna mīšanās tehniku.

Draugi smējās, kad no galvas jau zināju daudzu ričuku svarus, izmērus un cenas, bet, jā, man bija tabula, kurā tas viss sarakstīts. Negribu nevienu reklamēt, tādēļ tabulu jums nerādīšu. Lielākā daļa teica, ko gan es iespringstu, šis bērns taču brauks arī tad, ja ričukam būs koka rati, bet tas īsti nebija arguments.

Ilga bija mana izšķiršanās par velosipēda izmēru – puikam uz 4 gadiem augums ir 113cm, kas nozīmē, ka pēc auguma viņam varētu dot arī 20’’ velosipēdu (pieredze rāda, ka brauc arī ar tādu), taču prātīgumam un ērtumam atbilstošāks tomēr izrādījās 16’’ velosipēds. Protams, lielāks velosipēds būtu ilgtermiņa investīcija, tikai... es gribēju, lai viņš veiksmīgi (bez traumām) brauc jau tagad, nevis pēc gada, diviem. Un šeit arī nonācu pie atziņām, kuras radās, izšķiroties par izmēru:

-        dzīvesvieta, jo tās ģimenes, kas dzīvo viensētā vai privātmājā, kam liela piegulošā teritorija bez citu braucamo satiksmes, mierīgi var bērnam šādā vecumā ar līdzīgu augumu iegādāties 20’’ velosipēdu (protams, ja bērns vairs nelieto papildriteņus), lai ilgāks kalpošanas laiks, savukārt, daudzdzīvokļu mājas pagalmam un braukšanai pa pilsētas trotuāriem piemērotāks šai vecuma grupai ir 16’’ velosipēds, kaut vai manevrētspējas dēļ;

-        braukšanas maršruti, jo, ja bērns riteņo pa drošiem veloceļiem vai ērtām meža takām, lielāks velosipēds būs ērtība pašiem vecākiem, tā kā bērns spēs attīstīt lielāku ātrumu un būs reāla braukšana, nevis „čunčināšana” un ātrs nogurums, savukārt, ar mazāka izmēra ričuku vecāki ar bērnu varēs doties pastaigā ar kājām, kamēr bērns varēs mīt pedāļus;

-        bērna individuālās braukšanas iezīmes - jo prātīgāks bērns, jo uz lielāka izmēra ričuka var likt, tā kā neprātīgs bērns ar liela riteņa attīstītu ātrumu var netikt galā, laicīgi nespēt nobremzēt un augstums, no kura jākrīt, ir lielāks.

Taisnības labad gan piebildīšu, ka mēs ar riteņiem braucam visi, tikai laist 4-gadīgu bērnu uz šosejas nav prāta darbs, savukārt, drošu veloceļu pie mums īsti nav, tādēļ bērns šobrīd aktīvi brauc pa sen aizlaistu un aizaugušu BMX trasi, kuru gan vietējie kvartāla puiši cenšas vēl joprojām izmantot. Šeit arī katru dienu pierādās, ka konkrētā izmēra ričuks ir vienkārši perfekti piemērots mūsu bērnam.

Moments, ar kuru saskāros, pētot velosipēda svaru – katalogā uzrādītie svara kg neatbilst faktiskajiem. Protams, šeit jāņem vērā, ka velosipēda svars uzrādīts bez papildriteņiem, iespējams, pat bez visiem citiem „aksesuāriem”, tādēļ ieteicams izmantot opciju „zvans pārdevējam” un lūgumu, lai ričuku reāli nosver un nosauc ciparu, ko rāda svari. Es šādi atklāju, ka velosipēdu svari no uzrādītā katalogos atšķiras no 0,5 līdz 2 kg. Pieaugušajam tas varbūt ir sīkums, taču bērnam, kura paša svars visbiežāk šajā vecumā ir 18kg, ričuks ar 13kg svaru būs ļoooti neērts (jā, bērnu velosipēdi ir tiešām smagi!). Mūsu bērna gadījumā šī svara attiecība izskatās daudz labāk: 23kg bērnam un 8,6kg ričukam (bet ir atrodami arī vieglāki velosipēdi ar šo izmēru). Daudz velosipēda svaram dod rāmja materiāls, tādēļ iesaku skatīties alumīnija rāmja virzienā.

Nobeigumā noteikti iesaku izmērīt bērna kājas garumu un uzzināt velosipēda zemāko sēdekļa attālumu līdz zemei, lai saprastu, vai bērns spēj nostāties uz kājām, dibenam balstoties uz sēdekļa. Daudzi tādēļ sāk ar līdzsvara riteņiem, kas arī ir variants, taču tie ir savā ziņā papildus izdevumi, kamēr ir vecāki, kuri vienkārši savām atvasēm sākumā jaunajam pedāļu velosipēdam noņem pedāļus, kamēr iemācās līdzsvaru, jo tas ir stundas līdz pāris dienu jautājums – kā nu kuram bērnam. Mēs gan vienkārši sēdekli atstājām zemākajā pozīcijā pāris dienas, bet tad uzstādījām vajadzīgajā augstumā. Uzsākot braukt ar jaunu velosipēdu (ja tas nav pirmais, bet jau katrs nākošais bērna velosipēds), bērnam ir ļoti svarīgi pierašanas procesā spēt atbalstīties ar kājām pret zemi, būt situācijas noteicējam – lai viņš vada riteni, nevis ritenis vada bērnu. Šeit grūtības ir tad, ja tas attālums līdz zemei ir lielāks nekā bērna kājas garums, jo bērnam ilgāks paiet laiks, kamēr pierod pie jaunā braucamā, var iedzīvoties bailēs uzsākt braukt, kā arī nespēt laicīgi pielikt kāju pie zemes apstājoties un rezultātā krist. Šeit gan lielu lomu spēlē bērna vecums un temperiments. Lai nu kā, izvēloties velosipēda izmēru, kurš nedaudz par lielu (bet tikai šovasar, jo nākošvasar jau derēs!), vecāki riskē „nokaut” bērnā braukšanas prieku, jo nepacietīgākam bērnam var šķist – ja jau nesanāk, tad nebraukšu vispār.

Neesmu ne profesionāla riteņbraucēja, ne dikti tehniska, esmu tikai mamma, kas meklēja (un atrada) velosipēdu savam 4 gadus vecajam bērnam, un sieviete, kura cenšas varbūt vietā, varbūt nevietā palīdzēt citām sievietēm. Tiešām ceru, ka kādam kaut kas no šī manis rakstītā noderēs. Tāpat priecājos, ja šis uzjautrināja kādu profesionālo riteņbraucēju, tā kā centos paskaidrot lietas, kuras nebūt nav mans lauciņš.

Lai aktīva riteņbraukšana!

Bilde no interneta dzīlēm.