Pārvācamies- kā tas ietekmē bērnu?!

Mēnesi atpakaļ rakstīju ,ka mūsu ģimenei jāmaina dzīvesvieta. Veiksmīgi esam atraduši ,kur pārvākties, un šonedēļ lielais pārceļojums notiks.

Lai arī Adrians ir liels- pieci gadi,tomēr jūtu,ka viegli nebūs.

Jau visu šo pirmo mēnesi cītīgi stāstījam,ka būs mums jābrauc dzīvot citur. Paskaidrojām,ka šis nav mūsu dzīvokli,jo mamma un tētis nevar nopirkt,tāpēc mums jāiet dzīvot citur. Patiesība skarba,bērnam nesaprotama- jo ,ja jau mantas,končas un visu ko citu var nopirkt ,kāpēc nevar savu dzīvokli nopirkt? Un vispār- šīs tak ir mūsu mājas?! Šādus jautājumus saņemu un nākas uz tiem atbildēt vairākas reizes dienā. Adrians šeit ir dzīvojis no gada vecuma, un uzskata šīs par savām mājām un pārcelšanos ļoti negrib.

Mēs protams daram visu ,lai viņam būtu vēlme un prieks mainīt dzīvesvietu. Jaunajā dzīvoklī Adrianam būs sava -vislielākā istaba. Vairākas reizes arī stāstīju,ka visas mantas ņemsim līdz. Lai arī sākumā viņš tiešām domāja ,ka mums būs jāatstāj te viss.Tāpēc sabijās un negribēja pat braukt skatīties dzīvokli,jo domāja ,ka tur paliksim uzreiz.

Vakar sākām krāmēt mantas un arī tad sākās problēmas. Viņš it kā palīdžeja ,priecīgi visu lika, bet pieskatīja,lai es neko neaizmirstu ,kastes kārtīgi aizlīmēju ,lai nekas neizkrīt.

Vakarā braucām uzkot jauno mājokli- viņš negrib ģērbties, botas spiež, bikses krīt- visādas vainas ,lai tik nebūtu nekur jābrauc. Saprotu viņu un viņa bailes,bet variantu jau nav.

Padzīvojot un patīrot jauno mājvietu Adrians mazliet iedzīvojās,bet ik pa laikam prasīja ,kad brauksim prom, jaku nost nevilka, labi ,ka cepuri ļāva novilkt. Darīja visu ,lai būtu drošība,ka tiešām bruaksim atpakaļ.Jo mantas tak visas palika mājās.

Zinu ,ka šī nedēļa būs grūta viņam un mums. Nezinu kā to uztvers Denīze,lai arī viņa ir maza, arī viņa labi atšķir kur ir mājas, viņai uz sienas ir tik iemīļotās ķiršu ziedu tapetes,kuras ieraugot jūtu ka iestājas miers- esam mājās. Tur tādu nebūs. Tur viss būs citādi.

Vai esat kur pārvākušies ,kad bērni jau saprātīgā vecumā? Kā mazie to pieņēma? Ko ieteikti darīt ,lai tas viss notiek pēc iespējas mazāk sāpīgi bērnam?