Kūkošanās! Ballēšanās! Alberts svin 5!!!

Mums var sekot arī Facebook lapā - BEZSAISTĒ

______________________________________________

Ir pagājusi vairāk kā nedēļa kopš nosvinējām. Dekorācijas jau ļengani lipinās nost no sienām un svētku smarža no mājas izvēdināta, bet tas prieks, ko mūsu puisēnam radījām vēl jo projām viņa acīs dzirkstī. Troksnis, ciemiņi. Varētu šķist, ka AST bērniem tas viss varētu būt ļoti nepatīkami, kad mājās mazais tracis. Bet tāds prieks, ka Albertam tas deva atvērtību, prieku un iespēju tā riktīgi izpriecāties. Arī radoši izpausties, jo daudzas lietas, lai sagatavotos ballei, darījam kopā. Kad tika uzkārts uz sienas lielais “5”, tad skrēja viņš man pa māju un sauca sajūsmināts “Pīci. Five. Pīci.” (Jā – angļu valodā vārdi itin bieži ieskanas Alberta ikdienā,saklausās multenēs un tad atkārto.)

Kad sāku gatavoties dzimšanas dienas ballītei, tā vien likās, ka uzņemos par daudz. Jā – citus gadus nav bijis tāds nogurums, tapēc droši vien tādi jautājumi neradās, bet šogad – ļoti negribēju iegrimt detaļās un visu tā aši knaši, nepārslogojot sevi un punci. Bet protams, ka viss ivērtās citādi un noskrējos atkal ne pa jokam. Es pat nevaru īsti izskaidrot, kas mani dzen, vai tas ka prieks radīt, vai tas, ka vēlos to mazo laimīti savam bērnam sagādāt, vai arī labsajūta, ka visiem citiem labi garšo un tīk. Varētu jau to kūku veikalā pirkt, tāpat dekorācijas, taupīt laiku un pūles, neiespringt… Bet kā DIY (dari pats) cienītāja, laikam jau arī lepnums ka varu itin labi galā tikt un rezultāts ir pieklājīgs. Tā kā mazā lokomotīve Tomass, jutos pavisam noderīga.

Ja par kūkām, tad nenoliedzami, arī “kārtīgās mājsaimnieces” sindroms – ietaupīt un izdarīt kā nākas. Es šogad varu lepoties ar “krīzes” torti. Smiesiet, bet jā.

Ieskrēju bodē un ar bažu domāju cik tad šogad izripos no maka- 15, 20??? Bet nē, paveicās iebrist veikalā uz slēgšanas atlaidēm un visas kūkas izejvielas sagādāt par knapiem 6€ ar astīti. Būtu jau protams gādājusi arī par dārgākām naudām, ja būtu citādāk, bet tas atvieglo domu, ka vari kaut nedaudz ietaupīt, it īpaši ģimenē, kurā lielākoties pelnītājs ir viens no vecākiem.

Šoreiz kūkas biskvītu cepu no Dobeles dzirnavnieka gatavā keksa maisījuma – slinkums mans draugs – nekad nav īsti paticis ar tām olām biskvītiem šeptēties un arī prieks ka daudz raitāks process. Iejauc un izcep, turklāt tik labi sasūc ievārījumu iekšā. Kūkas pildījumam Omītes dotā jāņogu želeja un biezpiena krēms (putukrējums ar cukuru un biezpienu sajaukts kopā, citrona miziņu klāt lai labi smaržo/garšo). Dekorēta ar Omī saldētajām mellenītēm. Bišķi nojaucos ar putukrējuma un biezpiena attiecību un masa sanāca šķidrāka, tomēr garša manuprāt 10kārt labāka kā vārītajam sviesta krēmam.

Viesi arī itin labi slavēja un torte ļoti ātri pazuda no šķīvjiem. Prieks.

Protams Albertam (arī man) liels prieks par dāvaniņām. Īpašu dāvanu sagatavoja Alberta mazā “tante”. (9 gadi). Atnesa un uzdāvināja suerīgu kartona mašīnu. Un te pierādījums, ka labākās dāvanas ir tās, kurās kāds ieguldījis visu savu mazo sirdi un dvēseli. Albertam ļoti patīk kavar iesēsties, dūkt un ka ir grozāma stūre. Abi brāļi drīz vien itin mīļi rotaļājās “braukalēdami” pa istabu.

Vislielāko paldies jāsaka Alberta krustmāmiņai, kura mums uzdāvināja spēli ALIAS Bērniem. Nekad nebiju iedomājusies, ka Alberts jau tagad spēs spēlēt galda spēli, jo tomēr, tas prasa zināmas koncentrēšanās spējas. Jā – viņš vārdus nepaskaidro, bet tā kā taisamvieglo variantu ar vārdu minēšanu pēc attēliem, ļoti labs mācību līdzeklis, lai apgūtu jaunus vārdiņus. Iesaku.

Arī jaukās BIKIBUKS grāmatiņas. Tik ļoti saistoši dzejolīši un prieks, ka Albertam nu ir papildinājums grāmatu plauktā. Aizvakar sēdējām uzgaidāmajā telpā un tik ērti, ka līdzi tāda maza grāmatiņa, raitāk aizrit tās minūtes līdz nodarbībai.

Pati šoreiz sagādāju dēlam ko attīstošu un iegādājāmies nagliņu mozaīku, lai mazie pirksteļi var čakli strādāt. Pirmajā dienā bija tik daudz mantu, ka mozaīka nemaz neinteresēja, tomēr vēlāk biju tīri apmierināta, redzot kā Alberts sprauž zīmējumus pēc priekšā novietotā attēla. Vēl viens labs papildinājums mūsu attīstošo rotaļlietu plauktam. Check.

Opis un vīra brālēns uzdāvināja lego, kas protams šobrīd ir topā. Mašīnas, kosmosa kuģi, lidmašīnas. Prieks ka Alberts arī sāk pamazām būvēt pats un dažas dienas atpakaļ jau pārsteidza ar paša uztaisītu traktoru.

Visvairāk jau atmiņā tas dāvanu atritināšanas brīdis – ar lielu izsaucienu “Dāvana!” un smieklu šalti tika raiti ritināts vaļā katrs sainītis. Un tas prieks par katru lietu, pat konfekšu paciņa bija varenas lēkāšanas un smiešanas cienīga.

Beigu beigās arī lielā sveču pūšana. Albertam ļoti patīk Curious George (Ziņkārīgais Džordžs) grāmatiņa, kurā mērkaķēns svin dzimšanas dienu un pēdējā lapā, kur jāpūš sveces vienmēr ar lielu pūtienu palīdz tās nopūst. Šoreiz tik pūsts PA ĪSTAM – vairākas reizes, pat nākošā rītā atlikušajā kūkas gabalā vēl spraudām, jo ja ir kūka, kā bez svecēm.

Kopumā jauki aizvadījām dzimšanas dienas nedēļu. Un paldies ikvienam, kas Albertu sveica. Ceram, ka nākošie 5 gadi būs vēl krāsaināki.