18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kas notiek bērnudārzā, no kāda vecuma bērnu laist dārziņā un kā zināt, ka šis dārziņš manam bērnam būs labākais?
Šādi jautājumi noteikti ir tirdījuši teju visus vecākus, kuru bērni sasnieguši vecumu, kad varētu uzsākt bērnudārza gaitas.
Grāmatā "Kas notiek bērnudārzā" uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem sniedz bērnudārza audzinātāja un divgadnieka mamma Dana Gulbe, pirmo reizi Latvijā vecākiem radot iespēju vienkopus izlasītu visu par un ap to, kas saistīts ar bērnudārzu.
Ja vēlies šo vērtīgo grāmatu iegūt savā īpašumā, piedalies jaunākajā komentāru konkursā!
KOMENTĀROS PASTĀSTI:
Kā jūs gatavojāties (vai varbūt arī - tagad gatavojaties) bērnudārza gaitām? Uz kādiem jautājumiem par bērnudārzu tu visvairāk vēlējies saņemt atbildes, un kur tās meklēji?
KONKURSA BALVA
Starp visiem komentāru autoriem portālā Māmiņu Klubs un Māmiņu Kluba Facebook lapā 23.maijā izlozēsim 3 laimīgos, kuri tiks pie rokasgrāmatas bērnudārznieku mammām un tētiem
"Kas notiek bērnudārzā"
Jau drīz pēc piedzimšanas mūsu puikam konstatēja atopisko dermatītu, pēc tam jau sekoja neskaitāmas pārbaudes, laiks gāja un konstatēto alerģiju kļuva arvien vairāk. Līdz ar to auga arī manas bailes par bērnudārza gaitām. Sapratu,ka sastādīt ēdienkarti ar tik maz atļautiem produktiem būs ārkārtīgi sarežģīts uzdevums.Turklāt emocionāli smagi būtu biežie pasākumi dārziņā,kur kaut kas kopīgi tiek gatavots un ēsts.Par to domājot sirds vai lūza. Savā ziņā mierinošš bija kārtas numurs bērnudārza rindā, tas ne tuvu nebija iespējai tur tikt, vismaz tuvākajā laikā. Tuvojās laiks atsākt darba gaitas un arī alerģijas sāka atkāpties. Nolēmām dēļiņu vest pie aukles,kura mums bija fantastiska. Izlēmām,ka aukle būs labākais variants kā pamazām un bez stresa pieradināt bērnu pie savādāka režīma un citiem bērniem. Sanāca 8 mēneši gatavošanās bērnudārzam,kad pēķšni mums paziņoja,ka varam uzsākt bērnudārza gaitas. Šoks bija liels, jo tas bija pilnīgi negaidīti. Pēc pāris dienu pārdomām, izlēmām vest savu 2 gadus un 4 mēnešus veco dēliņu uz dārziņu. Ja pirms diviem gadiem mēs pat neatļāvāmies sapņot,ka bērns varēs ēst dārziņā visu to pašu ko visi, nebūs nemitīgās smēru lietošanas niezes mazināšanai, tad tagad škiet audzinātājas pat nenojaušs kādai ellei esam izgājuši cauri. Dēļinš gan iet dārziņā tikai 3. mēnesi, bet mani joprojām nepamet laimes sajūta par to, cik salīdzinoši labi viss ir šobrīd. Uzskatu,ka tikšana mūsu dārziņā šobrīd ir labākais,kas ar mums varēja notikt, bērns ir patiesi laimīgs!
Mana meita sāka iet dārziņā 2,7 gadu vecumā. Ar viņu bija viegli, stāstijām kas ir dārziņš, ko tur darīs, ka tur būs citi bērniņi. Lai nebūtu šoks, ka pēkšņi ir daudz bērnu, vedām bieži uz parku, lai redz ka vienlaikus daudzi bērni spēlējas. Bet mums par izbrīnu, viņa nevis sabijās, bet gan kļuva ļoti komunikabla un atvērta. Dārziņu uzsāka arī samērā viegli. Pirmo nedēļu protams bija kàda asara, ka mamma aizved un neņem sev līdz, bet dienas beigās, nemaz vaira negribēja doties mājās.
Un tagad gatavojam mazo brāli dārziņam. Cenšos ņemt līdzi uz māsas pasākumiem, lai arī redz, kas tad notiek tai dārziņā. Lielāka problēma ir, ka nespēj bez mammas vai tēta, tad nu lai dārziņā iztiktu bez lielas raudāšanas, esam sākuši uzticēt pieskatīšanu citiem. Jau progresē, vairs nav lielā raudāšana.
Visu informāciju par dārziņu ieguvu no radiem un draugiem, jo dzīvojam laukos, un šeit ir tikai viens bērnudārzs. Ja rodas kādi citi interesējoši jautājumi, tad apjautājos audzinātājām vai bernudārza vadītājai.
Dārziņā dēls Marko(2.5g.) sāka iet 1.7 g vecumā- morāli biju nobriedusi, jo bērns bija sabiedrisks, bet realitāte bija pavisam cita- izrādījās, ka bērnu iejušanos ļoti ietekmē ne tikai audzinātājas attieksme, bet arī telpas- tās bija modernas, bet šauras , un bērns tā vien gribēja tikt ārā pa durvīm. Dežūrgrupā, kas bija jau pēc mēneša ar lielākām telpām, taču ne tik modernām, bērns iejutās ļoti ātri, labi gulēja diendusu un bija apmierināts, ka pat pārstāja lietot knupi. Šim nekādi nevarēju iepriekš sagatavoties. Īpaši nekur informāciju nemeklēju, bet pāris mēnešus pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas mēģināju bērnam veidot jaunu dienas ritmu- celties agrāk, gulēt diendusu ap 12/13, laicīgi "atmetām" maisījuma pudeli, kas līdz tam pirms miedziņa bija dikti mīļa. Visaktuālākais jautājums tajā laikā man bija par un ap slimošanu. Kā pasargāt savu bērnu? Kā bērnudārzs cīnās ar vecākiem , kuri apzināti ved slimus bērnus? Vai bērns pietiekoši daudz uzturas svaigā gaisā? Vai mantas tiek ik pa laikam tīrītas un dezinficētas?
Bērnudārzā, kur esam pieteikuši savu dēlu, bērnu var vēst jau no 1,5 gada vecuma. Mums šis laiks būs pēc pusgada, tāpēc vēl apdomājam, vai tik ātri laist. Biju uz bērnudārza Atvērto durvju dienām, kur potenciālā grupiņas audzinātāja un iestādes direktore visu izrādīja, izstāstīja, tāpēc tas radīja drošības sajūtu. Ar vīru apsveram visus plusus un mīnusus, bet, protams, galu galā viss jau būs atkarīgs no tā, kā bērnudārzā jutīsies dēls.