Kā vecāki var veidot bērna pašvērtējumu, pašapziņu un motivāciju?

Pašvērtējums un pārliecība par sevi nav kas tāds, ko bērns iegūst pats no sevis. Šos pamatus veido vecāki ikdienā ar savu attieksmi, vārdiem un rīcību. Psiholoģe Simona Dimanta uzsver, ka viena no svarīgākajām lietām, ko vecāki var iedot savam bērnam, ir komunikācija.

“Ikdienas valoda, sākot ar vienkāršu “labrītu” no rīta, līdz tam, kā mēs bērnu samīļojam, ko sakām un ko pamanām vai nepamanām, iedod bērnam sajūtu par viņu pašu. Tieši komunikācija un vārdi kļūst par bērna pašvērtējuma pamatu.”

Uzslavas un iedrošinājums

Vecākiem svarīgi pamanīt un novērtēt bērna centienus. Dažkārt pietiek ar pavisam vienkāršu komentāru par mazā darbību, kas bērnam dod sajūtu “esmu redzēts, esmu novērtēts”. Tieši šādi mazi ikdienas brīži palīdz nostiprināt bērna pārliecību par savām spējām.

Kā veicināt bērna iniciatīvu?

Bērni ir dažādi – daži pēc dabas aktīvi, zinātkāri un vienmēr gatavi darīt, citi – mierīgāki un kūtrāki.

• Ja bērns pats aktīvi meklē iespējas darīt un pārbaudīt savas spējas, vecāku uzdevums nav “iedegt dzirksti”, bet gan to saglabāt un nostiprināt.
• Ja bērns ir mierīgāks un kūtrāks, vecākiem svarīgi apzināties savus impulsus – neizdarīt visu bērna vietā. Šādos gadījumos noderīgi ieplānot ikdienā brīžus, kad apzināti veicinām bērna iniciatīvu: ļaujam viņam pašam izvēlēties, izmēģināt, darīt.

Kļūdas un neveiksmes – svarīga mācīšanās daļa

Ko darīt, ja bērns kļūdās vai piedzīvo neveiksmi? Psiholoģe atgādina: “Tāpēc jau zīmuļiem ir dzēšgumijas, lai varētu izlabot. Kļūdas nav nekas slikts, tās māca problēmu risināšanu.”

Ja bērns, piemēram, stundām būvējis torni, bet detaļa ielikta nepareizi un tas jājauc ārā, pārdzīvojums ir neizbēgams. Tomēr vecāku klātbūtne un atbalsts šajā brīdī ir izšķirošs. Vecāki var palīdzēt nosaukt bērna emocijas, dot sapratni, ka vilšanās ir normāla daļa no dzīves. Tā bērns iemācās, ka arī grūtības var pārvarēt, un kļūst spējīgāks stāties pretī lielās dzīves izaicinājumiem.

Atcerieties, ka bērna pašvērtējums veidojas no mazām ikdienas detaļām – vārdiem, žestiem, uzslavām un mūsu reakcijas grūtā brīdī. Tieši šie sīkie mirkļi veido bērna pārliecību: “Es spēju. Es esmu vērtīgs.”