25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Atkal pieminēšu kalendāra aizpildīšanas nozīmīgumu. Saistībā ar pārdomām par tēmu – kā tad mērīt uzlabojumus un kā tos vispār pamanīt. Bija mums viena sausa nedēļa, par ko rakstīju iepriekš – īstenībā, veselas astoņas sausas naktis, kurām diemžēl sekoja 3 slapjas. Varbūt nevajag lietot vārdu diemžēl, jo es jau arī necerēju, ka šī problēma atrisināsies tā pēkšņi vienā dienā. Ir slapja nakts, ko tur padarīsi. Toties kāds prieks par tām sausajām!
Pamani uzlabojumus!
Un kā savādāk vispār mēs pamanītu uzlabojumus, ja neatzīmētu sausās un slapjās naktis?
Enurēze nav lieta, kas pāriet pēkšņi kā galvassāpes. Sausās naktis paliks arvien vairāk un vairāk, slapjās mazāk, un vismaz man šobrīd šķiet, ka vienā dienā nemanot mēs konstatēsim, ka slapjo vairs nav. Es, protams, vēl jau nezinu, kad un kā tas pāries, bet pavērojot pēdējā mēneša kalendāru redzu, ka sausās ir vairāk.
Kā visu ietekmēs dārziņa gaitas?
Tagad gan priekšā septembris. Ārprāts – tas taču jau šonedēļ. Atsāksies dārziņa gaitas, tad jau redzēsim, vai ģeometriskā progresija turpināsies un slapjās naktis paliks arvien mazāk un mazāk, priecē fakts, ka bērns grib uz dārziņu iet un pēdējās divas nedēļas (pēc divarpus mēnešu brīvlaika) nevar sagaidīt, kad beidzot būs jāiet uz bērnudārzu.
Atceros, kā mums iesākās bērnu dārza gaitas. Cik vienam bērnam viegli, tik otram grūti. Ne par ko viņš negribēja dārziņā palikt, ka bija pat dienas, kad vedu mājās, jo bērns nerimstas raudāt. Viss pirmais gads bija tāds, kad jutu – nepatīk viņam dārziņā, negrib viņš uz turieni iet, no rītiem raud. Bet paskat – tagad pat sagaidīt nevar, kad beidzot būs jāiet. Un ja aizeju pirms sešiem pakaļ, tad man jāklausās pārmetumi – mammu, kāpēc tu tik ātri! Visiem citiem bērniem pakaļ vēl nav, bet tu esi atnākusi. To tā, pieminēju, ja kādam, kas šo lasa, bērns pirmo reizi ies uz dārziņu, un viņš raudās, nepārdzīvojiet un nenorakstiet, ka bērnam dārziņā nepatiks.
Nu ko. Turēsim īkšķus un priecīgu pirmo septembri!
