Jaunās mozaīku meistares Terēzes "Kūka"

Šī mozaīka meitai tapa vairāku dienu garumā. Vispirms mamai bija jāsāk krāt olu čaumalas. Tad Terēze tās siltā ūdenī, cenšoties nesaberzt mazos gabaliņos, izmazgāja un atstāja nožūt līdz nākamajai dienai. Tad atkal darbs mammai-sarūpēt krāsas. Jaunā māksliniece, zinot, kāds darbs taps, izteica savas vēlmes, kur pirmā nosauktā krāsa, protams, bija rozā:) Nopirku komplektu ar dažādām krāsām, taču, manuprāt, nebija veiksmīgākā izvēle, jo tilpums 12 ml ir ļoooti maz, tāpēc nākamreiz noteikti iegādāšos krāsas tikai lielajos tilpumos kā rozā, ko pirku tiger (2 eiro).

Kad olu čaumalas nožuvušas, varēja sākt tās krāsot. Sākotnēji ideja bija viena, izpildījums sanāca mazliet cits. Kā jau māksliniekiem pienākas:) Krāsojot olu iekšpuses,  ir svarīgi atcerēties izvilkt to plēvīti, citādi nokrāsosiet to, nevis iekšpusi, un tad nāksies visu darbu darīt vēlreiz. Krāsošana, protams, mazliet ķēpīga, bet akrila krāsas ļoti labi ir nomazgājamas, tā kā baidīties noteikti nevajag. Pie viena Terēze nokrāsoja arī kastaņus, čiekurus u.c.:)

Nokrāsotās olu čaumalas atstājām līdz vakaram žūt. Kaut arī daudzas bija jau sausas, citas Terēze bija biezā slānī nosmērējusi, tā nu nācās gaidīt. Kad čaumalas sausas, tās varēja sākt lauzt smalkos gabaliņos (ai, cik labs darbs mazajiem pirkstiņiem!), katru krāsu liekot atsevišķās kaudzītēs. Tā ir arī vieglāk pēc tam tālāk strādāt, kad viss rūpīgi salikts.

Tad ņēmām kartona loksni (apm. 20x20 cm) atkal no brāļa kurpju kastes, uz kuras meita izkārtoja un pielīmēja manis izgrieztās zīmējuma detaļas. Priecājos, cik rūpīgi un pareizi palēnām ""tiek cepta kūka. Beigās gan ķirsīša kātiņš vietu "atrada" tieši pāri  pašai ogai ("Jo tā vajag!"). Nu ja māksliniece tā lēmusi, lai ir:)

Un tad kārtīgi biezā slānī sasmērējusi kūku ar līmi, varēja sākt to izdaiļot ar krāsainajām čaumalām. Ieteicu gan uzreiz visu kūku nenosmērēt, bet tikai pa daļām-trauciņš, kūka, ķirsītis. Un tas patiesi palīdzēja visam nesajaukties vienā putrā. Rozā krāsa gan darbā netika izmantota, jo Terēze pati izsecināja, ka arī mamma necep rozā kūkas. Taču tik un tā, manuprāt, darbiņš izdevās krāsains un ar kūkas smaržu:)

Fonu meita gatavoja no melnajām olu čaumalām. Viņa gan būtu vēlējusies fonu izgatavot no visām pāri palikušajām čaumalām, bet teicu, ka tā varētu būt pārāk raibi, tāpēc palikām pie melnās krāsas, jo tā bija visvairāk. Rūpīgi tika likti virsū mazie čaumalu gabaliņi, pēc iespējas tuvāk izkārtojot pašai kūkai. Terēze teica, ka sanākusi "kūka naktī". 

Lūdzu, cienājieties ar Latvijas Dzimšanas dienai veltīto kūku, kas cepta nakts aizsegā!