Gustaviņa Zinību diena

Labdien!

Pirms kāda laika jau rakstīju, ka ar septembri arī man ir plāns dot mazo dēliņu uz bērnu dārzu. Laikam esmu viena no tām retajām mammām, kas uzskata, ka privātais dārziņš ir labāks par valsts dārziņu, un tāpēc izvēlē apstājāmies pie privātā bērnu dārza. 

Diemžēl likumi ir likumi un ne vienmēr ar loģisko domāšanu tos var izprast, tāpēc, lai iegūtu Valsts līdzfinansējumu 160 Ls apmērā (kas ir no šā gada 1.septembra), mums nācās simbolisti iestāties rindā uz Valsts dārziņu. Bet šoreiz ne par to, nbet par to, kā pagāja Gustaviņa Zinību diena...

Jau vārāk par mēnesi ar vīru cītīgi gatavojām viņu šim notikumam, stāstot, ka no septembra uzsāksim gaitas bērnu dārzā, kas tur būs un ko vajadzēs darīt. Pieturējāmies pie apgalvojuma, ka tētim un māmiņai ir darbs un šis būs mūsu dēliņa pirmais darbiņš. Un par labām sekmēm, protams, būs arī atalgojums:) Šim pasākumam es arī speciāli biju paņēmusi 1 nedēļu atvaļinājuma, kas ir laba tradīcija, ko varētu saglabāt arī turpmākajos gados.

Rīts, kā jau prognozēts, bija visai lietais un pelēks, bet mēs kopā aizbraucām līdz tuvākajam tirdziņam un nopirkām 3 pušķīšus ar dzirkstošām asterēm: bērnu dārza vadītājai, audzinātājai un auklītei. 

Plkst. 08.00 bijām dārziņā un mūs sagaidīja pati vadītāja, aizveda uz grupiņu. Iepazināmies ar mūsu audzinātāju un izvēlējāmies sev tīkamāko skapīti, kur nolikt mantas. Gustaviņš visas dāmas apdāvināja ar ziediem, iegūdams zināmus bonusus kā kārtīgs džentelmenis:) 

Mūsu grupiņā pēc saraksta ir 15 bērni, bet reāli ir līdz 10. Šodien bija atnākuši tikai 8 bērni un Gustaviņš ar prieku un interesi iejutās jaunajā kolektīvā. Protams, ņemot vērā, ka viņš ir vienīgais bērns ģimenē un audzis zināmos "siltumnīcas apstākļos", par to, ka viņš vienam puisītim gribēja paņemt mašīnu no rokām, dabīja brīdinājumu - vieglu kodienu. Gustaviņš par šo nedaudz apjuka un vairs nemēģināja ņemt nost kādam mantas, bet atrada sev tīkamas nodarbes. 

Tikmēr, kamēr viņš iejutās, es aizpildīju anketu par bērnu un aizgāju pagarināt līgumu. Pirmajā stāvā mani sagaidīja Pepija Garzeķe, Vinnijs pūka un trešo "zvēru" neatceros, bet bērnu dārzs bija parūpējies par lielisku pasākumu bērniem, kur bija dziesmas, rotaļas, kopīga balonu pūšana, lai jaunais mācību gads sāktos jaukāk un krāsaināk.

Plkst. 80.20 noglaudīju savam dēliņam galvu un devos uz mājām, lai kopā ar tēti atnāktu viņam pakaļ plkst. 10.00. Mēs izlēmām, ka pirmo gadu Gustaviņš dārziņā būs tikai līdz pusdienas laikam, lai pēc pusdienām var braukt mājās gulēt. Uzskatu, ka 2,3 gadus vecs bērns ir par mazu, lai gulētu svešā vidē, turklāt gulēšana ir gana intīms process, kuram viņš nav gatavs ārpus mājas bez tuviniekiem.

Plkst. 10.00 gan es, gan Gustaviņa tētis bijām pakaļ savam mazajam, kurš par to bija bezgalīgi priecīgs (īpaši par tēti). Pa to laiku, kamēr biju viņu atstājuši, viņi bija brokastojuši, pārvilkuši kreklu, jo Gustaviņš, mazgājot rokas, bija to samērcējis, pārgērbuši bikses un apakšveļu, jo sanāca kļūme (nav paspējuši no pasākuma pirmajā stāvā tikt līdz toletei). Vēl viens bonuss - Gustaviņš uz ēdienu ir ļoti konservatīvs un patstāvīgi vēl neprot paēst, tāpēc audzinātāja viņam palīdzēja nogaršot ko jaunu un arī pabaroja. Bērns ne mirkli nav raudājis, pāris reizes pajautājis, kur ir mamma, bet kopumā bija priecīgs un darbīgs.

Rītā plānojam atstāt Gustaviņu līdz plkst. 11.00 (stundu ilgāk) un līdz nedēļas beigām palielinot laiku līdz pusdienas laikam, lai viņš pierastu pakāpeniski.

Nobeigumā varu teikt, ka jūtos apmierināta un gandarīta, ka mans mazais - lielais bērns jūtas labi jaunā vidē.

Vēlot visiem iejusties un sveicot Zinību dienā, Gucci123 un Gustaviņš