Es ticu, ka sapņi piepildās

 Mūsu mazajam Gusītim februārī paliek pieci gadiņi. Vienīgā viņa ballīte līdz šim bija uz viņa pirmajā dzimšanas dienā. Nākošās svinējām ģimenes lokā ar omēm un citiem radiem, vai bērnu dārzā ar kopīgu našķošanos.

 Tā kā nu ir pienācis vecums, kad draugi sāk aicināt Gustiņu ciemos uz savām ballītēm, viņš sapņo par savu dzimšanas dienas ballīti, uz kuru varēs aicināt draugus.

  Gustiņš ir pārņemts ar saviem svētkiem; kad dodamies veikalā, viņš nopietni soļo gar mantu plauktiem un rādot ar pirkstiņu saka, ka gan to, gan to viņam dāvinās dzimšanas dienā. 

Ome es gribu aicināt trīs savus draugus un tad seko vārdiņi. Meitenes gan viņš neaicināšot. Kad jautāju kāpēc, viņš atbildēja, ka viņas esot garlaicīgas.

Lai arī tādas īstas ballītes Gustiņam vēl nav bijis, es cenšos vienmēr kaut ko izdomāt. Tie var būt daudz baloni pamostoties, vai īpaša našķīša gatavošana kopā. Pāgājušajā gadā devāmies uz leļļu teātri un Gustiņš fotografējās ar Maksi un Moricu.

Dāvanu zaķa izdarības, vai pirmās tortes ēšana ar mazajām rociņām.

 Gusītis ir ļoti īpašs puisēns. Viņš piedzima stipri pirms laika un bija pavisam maziņš, bet tikko paaugās nebija uz vietas noturams. Viņš ļoti labprāt liek Lego, tagad tie jau ir vidējie klucīši un spēlējās ar savām mašīnītēm. Esam izdzīvojuši Minjonu laiku, tad sekoja Makvīns, bet tagad Spaidermens. Viņš met kūleņus un lec, bet ar riteni nebrauc:

OME JA  ES TEICU, KA NEBRAUKŠU, TAD NEBRAUKŠU.

Gustiņam ļoti patīk skatīties akvārijā, mēs vakarā apguļamies gultā un ilgi vērojam mazās zivtiņas. Tur ir arī Gustava barbusiņš PIPARS. Bija brīdis, ka Gustavs visus sauca par Piparu. Tā arī otras omes kaķītis ieguva vārdu PIPARS.

Gusīts ir īsts darba rūķis. Labprāt nāk palīgā, protams ja nav runa par viņa paša istabu.  Bet lielajā Latvijas talkas dienā  Gustavs talko jau no viena gada vecuma, kad vēl sēdēja ratos, bet kad paaugās kļuva par vienu no cītīgākajiem talciniekiem. Pats maziņš , bet nesamais maiss tik liels, ka velkas pa zemi.

Bērnu dārzā viņi ir pieci puikas pieci draugi. Visi tik pat atraktīvi un jautri kā Gustavs. Es parasti pasmejos  redzot, kā visi pieci bērnudārzā paliek pēdējie. Tad viņi tiek pielikti pie intelektuālām nodarbēm, visi sasēdināti pie viena galda.

Man ļoti gribētos Gustiņam uzrīkot mājas ballīti, bet pie mums pagaidām tādu iespēju nav, tāpēc vēl īsti neesam izdomājuši, kur būs viņa pirmā  ballīte. Ļoti gribās ,ko īpašu, ko viņš vēl ilgi atcerētos.  Tas ir mana mazā puisīša sapnis un es ticu, ka sapņiem ir jāpiepildās..