08.05 09:30-12:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 39
Māmiņa Anna sāk rakstīt dienasgrāmatu par to,kā sokas viņai un dēlēnam ar cīņu ar nakts enurēzi. Seko līdzi un dalies savā pieredzē arī Tu!
Sveiciens augustā! Vēl vasaras brīvlaiks, bet cik tad vairs tālu septembris un atsāksies bērnu dārza gaitas. Nolēmu blogu veidā pastāstīt savu pieredzi un varbūt kādam tā noderēs.
Enurēze ir ļoti delikāta problēma. Un kaut kā ir iegājies, ka par to skaļi nerunā, un dažbrīd pat ignorē. Bet kura problēma atrisinās, ja to ignorē? Protams, ja bērns dzīvo pa māju, tad vēl tā... var jau būt, ka tiešām var ignorēt, jo kurš gan pieaudzis cilvēks tā teikt čurā biksēs, bet... ir viens BET. Un lielumliels BET. Ja apmeklē dārziņu, un arī tur gadās slapjās diendusas.... ir kā ir. Kā viņš jūtas, kā citi reaģē uz šo problēmu, un ja tas ietekmē bērna pašvērtējumu tā, ka viņš jūtas nevērtīgāks, jo viņam gadās šie slapjie palagi... tad piekritīsiet – ir kā ir, vai ne? Bērna dēļ šo problēmu ignorēt nevar.
Un nu iepazīsimies. Manam vecākajam dēlam tūlīt būs seši gadi, bet pēdējais gads mums ir pagājis slapjo palagu zīmē. Sākās viss ar audzinātāju maiņu dārziņā, un sākumā norakstīju šo problēmu kā pārmaiņu rezultātu, jo viņam vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Bet pagāja pāris mēneši, bērns dārziņā bija atkal iejuties, atvēries, tomēr problēma turpinājās. Un palika nopietnāka, teju katru rītu jāmazgā palagi, un piecgadnieks jau arī vairs nav nekāds mazais, lai gan centāmies par to runāt un nenosodīt, tomēr viņš kaunējās un centās slēpt, ka kaut kas tāds gadījies pa nakti.
Neatceros, vairs kurā brīdī sapratu, ka jāsāk meklēt risinājumi, bet tas noteikti bija tad, kad bijām atmetuši domu, ka slapjās gultas gadījušās tikai dēļ pārmaiņām dārziņā. Pirmais solis – vizīte pie ģimenes ārsta, un, ļaujot bērnam paspēlēties ar mantām, ieminos dakterei, ka šāda situācija ir un nezinu, kā lai tiek galā. Mēs pat pamperu paku bijām nopirkuši, jo tā mazgāšana tiešām nogurdina.
Nosūtīja mūs pie urologa. Ja kāds zina labu urologu, noteikti padalieties ar informāciju, jo mēs Vienības Gatvē tikām pie urologa (jaunas sievietes), pie kuras otru reizi negribam iet. Viņa pateica, ka analīzes sliktas, tā esot pūšļa vaina. Uz jautājumu, kas tieši pie vainas, teju uzbrēca – vai mēs gribam problēmu risināt vai nē, jo ja negribot, lai ejot prom. Saku, ka gribam. Tad izrakstīja zāles, neļāva vakaros dzert nekādus šķidrumus. Pēc trim mēnešiem lai atrādoties. Viss – ejiet prom. Diezgan nepatīkama pieredze.
Tālāk – neirologa apmeklējums. Neirologs nolamāja par vienreizlietojamo autiņbiksīšu lietošanu, pasakot – ka tā mēs nekad neizārstēšoties (par šo tēmu gan es varbūt kādreiz sīkāk uzrakstīšu... ), ka labāk lai palagi slapji, nekā pampers kājās. Un atkal izraksta zāles. Dārgas un ķīmiskas, kuras mēs nenopirkām, jo nebija no ārsta puses īsti pamatojuma – priekš kam tās zāles īsti vajag (atkal no sērijas – gribat ārstēties vai ne, vai tiešām tāda attieksme ir tik daudziem ārstiem? Vai tiešām grūti ir paskaidrot, kas tās par zālēm un ko tieši tās dod?) un arī aptiekā ieteica sākt ar nomierinošiem sīrupiem no dabīgām sastāvdaļām, nevis uzreiz ar tik spēcīgām zālēm.
Šobrīd esmu pierakstījusi bērnus pie homeopāta. Lūkosim rast risinājumu šādi, un par to arī blogā vairāk uzrakstīšu, kā mums ies.
Novēlu sausas naktis. :)
Māmiņa Anna
