Bērnudārznieka dienasgrāmata: pirmā diena pēc slimošanas

Pimdiena klāt, un Emīls pēc slimošanas dodas atkal uz bērnudārzu.

No rīta Emīls piecēlies mazliet paraudāja un teica, ka negribot iet, bet parunājāmies un sākām taisīties.

Tad Emīls saka, "pasaki, lai viņi mani nebaro", es viņam prasu, vai viņam dārziņā spiež ēst, viņš neatbild, tikai vairākas reizes ejot uz dārziņu teica, lai pasakot, lai viņu nebarojot.

Dārziņā iegājām mierīgi, bez raudāšanas, pārģērbāmies, iznāca audzinātāja un es viņai pateicu, ka Emīls prasīja, lai viņu nebaro.

Audzinātāja, teica, ka viņa atbild tikai par sevi un ēst viņa nespiežot, reizēm tikai pamudinot, ka vajadzētu kaut ko ieēst, jo esot bērni, kuri bez pamudināšanas nesākot ēst.

Tad viņa paņēma Emīlu, kurš jau bija tāds sabijies palicis, pie rokas un teica, ka iešot abi strādāt, esot zīmuļi jāsakārto. Pateicu, ka nākšu pusdienlaikā pakaļ, iedevu mazajam bučiņu un devos prom.

Šoreiz ap sirdi bija mierīgi. Juti, ka viss ir labi.

Pusdienlaikā gājām pakaļ ar jaunāko meitu, jo Emīls no rīta teica, lai māsa arī atnākot viņam pakaļ.

Iegājām grupiņā, bērni bija tikko paēduši un Emīls mazgāja rociņas. Audzinātāja viņam pateica, ka atnākusi mamma un Emīls šoreiz jau ļoti priecīgs izskrēja no grupiņas. Kamēr runājos ar audzinātāju, Emīls māsu jau sauca grupiņā iekšā parādīt savu dvielīti ar pulksteni un grupiņu. 

Audzinātāja teica, ka šodien esot gājis labi, Emīls spēlējies ar puikām, un beidzot varējis viņu jau manīt un dzirdēt. Esot zīmējuši un krāsojuši. Ēdis viņš esot no visa pa drusciņai, audzinātāja viņam arī esot teikusi, lai ēdot tikai to ko grib.

Saģērbāmies, Emīls vēl ieskrēja pateikt audzinātājai un auklītei "atā" un devāmies mājās.

Mājās šoreiz Emīls stātīja ko darījis, ko ēdis, kā viņam gāja.

Viņš jau tagad saprot, ka audinātājas pa dienām mainās, vienu dienu ir viena audzinātāja, otru dienu ir otra.

Pagaidām izskatās, ka viss iet uz labo pusi. Mazais sāk pamazām pierast.

Kā mums ies otrajā dienā pēc atgriešanās dārziņā, pastāstīšu rīt.

Vēsma

www.bernuenureze.lv