Bērnudārza dienasgrāmata: pirmā dienā - 5.septembris

Mūsu pirmā diena jaunajā bērnudārzā nesākās ar 1.septembri, bet gan 6.septembri. Ļoti vēlējāmies uz bērnudārzu braukt svētku dienā, tai ļoti gatavojāmies. Šuvēja mums radīja skaistu sarafāniņu, nopirkām baltas zeķubikses, baltas zandelītes, vakarā pirms svētkiem tā riktīgi izvannojāmies, izplunčājāmies, bet... Naktī mūsu mazajai dāmai bija tuvu 40 grādu temperatūra. Stresiņš, neziņa... Varbūt. Tādēļ visu pagājušo nedēļu strādājām darbiņā kopā un pats jokainākais, ka darbiņā temperatūra nebija.

Tad nu vakar , pirmdienā, jaunā darba nedēļā, mums bija šī pirmā diena, kad uzsākām iet valsts dārziņā, mazulīšu grupiņā. Mūs ļoti jauki sagaidīja audzinātāja. Bijām dārziņā 7.20, audzinātāja visu izstāstīja, pajautāja, kāda ir Emīlija pēc dabas, par ko kreņķējas, kādi ir īpašie norādījumi, kas būtu jāņem vērā un tad nu sapucējamies un meitiņa, labprāt, iegāja grupiņā, lai arī blakām raudāja meitenīte un puisītis. Tā kā vakar darbā biju ilgāk, tētis darbu bija spiests beigt ātrāk un paņēma meitiņu no bērnudārza, jau nedaudz pirms 17tiem. Neierasti, pirmā diena un tik gara. Taču mums līdz šim ir bijusi neliela pieredze privatajā bērnudārzā, diemžēl, ne tā labākā. Esot gulējusi labi, ēdusi labi un tikai pati, palīdzēt ar ēšanu nav ļāvusi. 

Dzīvojoties ārā esot vilkusi nost cepuri, kurpes. Tas tādēļ, ka mājās pa dārzu mazā labprāt skrien ar plikām kājām. To mums vēl būs jāiemācās, jāiemācās, ka bērnudārzā pastaigu un rotaļu laikā ārā kurpītēm un zābakiem jābūt kājiņās. Kopumā pirmo dienu mazā čirciņa aizvadīja ļoti pozitīvi. Arī mājās bija ļoti aktīva, priecīga. Dejoja,  daudz pļāpāja, droši vien par jaunajiem iespaidiem, bērniem. 

Neierasti ātri pati aizgāja gulēt, pajautāja, lai uzvelk pidžamu, iedod viņas mīļsedziņu un spilventiņu. Tā nu sapakojās uz paklāja un aizmiga. Tad mamma klusi paņēma opītē un ielika gultiņā ar bučiņu uz vaiga un labunakti līdz rītiņam, līdz jaunai mazās Emīlijas darba dieniņai...