Bērnu smieklīgie izteicieni: Runā Māmiņu Kluba vecāku bērni!

17. Aug 2016, 12:21

Gribam teikt visiem vecākiem paldies, kas padalījās ar mums savos iespaidos un pieredzē par bērnu pirmo vārdiņu pierakstīšanu. Pasmaidīt varējām, veidojot arī šo apkopojumu, kurā ieskatīties aicinām ikvienu! Bērnu pārdomas jeb prātulas dažkārt ir neiedomājas, un tās reizēm izraisa ne tikai smaidu, bet pat humorpilnas atmiņas uz visu dzīvi!

Runā Māmiņu Kluba vecāku bērni -

"Mammu nedusmojies uz mani dusmojies uz tēti, gotiņai ir četras kājas, lai tā varētu lidot."

"Mammu mums mājās ir pamperi? Brālītim tak vajadzēs! (lai gan brālīša mums nav)."

Vēl tikai mācās runāt. Pirmais teikums:" Aķis am āli!" (kaķis ēd zāli)

"taisīt piespiedienus" - pietupties.

Pētam zālienu, kurā aug pienenes un margrietiņas. Stāstu, ka dzeltenās ir pienenes un baltās - margrietiņas. Meitiņa saka: "Mammu, sarunājam, ka baltās būs pienenes".

"Pempantons" (telefons), "badukiti" (ar labu nakti),

"Tēt, tagad dzersim veselīgo sulas ūdeni?" (bērzu sulas)

Gaļa = aļa. Čemodāns = čemonāns. Šahs = šaška. Čūska = čūka. Pingvīns = pimpīns.

Iesim abas pakaļ - "Iesim abas pakaļas."

Apliesim tomātus - "Apriesim tomātus".

"Fukua" - kurtka. "Piuļis"-pīle. "Kungis" -onkulis. "Gaufuma"-gaisma. "Gamutiņs"- deguntiņš. "Malūnis" - telefons. "Salūtis"- televizors. "Sabūnis" - saldējums. "Akātas"- atslēgas. "Sipata" - istaba. "Supāte" - krustmāte.

Adela, 4 gadi:

"Kad būs privātmāja, tad mums katram būs sava istaba, tikai mammai un tētim kopējā, jo viņi guļ kopā."

"Kad es izaugšu, neprecēšos, jo precas cilvēki, kuriem ir bērni!"

"Pienenes aug no piena, tikai tās ir smukākas."

Markuss, 7 gadi:

"Ugunsdzēsēji ir forši, viņiem ir Forša forma, bez tās viņi ir parasti tēvoči, kuriem patīk ugunsdzēsēju auto."

Minekļi (riteņa pedāļi), ikoko (zirgs), ejam taukot ( domāts iet talkot), Antina (krustmāte Arnita), Intants (onkulis Intars), Atulis (onkulis Artūrs).

"Tas, kurš zaudē, ir uzvarētājs! Ejam braukt pa tasi (domāts mašīnas trase)

Bibliotekāri mazais sauca par grāmatu tanti.

Lakti (saīsinājumu izveidoja pati Emīlija skaistam ikvakara teicienam - "Ar Labu Nakti!")

Trukasi - apakšbikses. Miukšīma- lidmašīna. Tute- pults.

Vafns (vecmāmiņa), epiklots (helihopters), gazmins (gliemezis)

"-Kad es izaugšu tētis, es braukšu ar tavu riteni. Tu izaugsi maziņa un sēdēsi man aizmugurē."

"- Iedod man vīriešu pankūku!" - Kāda ir vīriešu pankūka? - "Liela. Es esmu vīrietis."

Ēdam makaronus ar aknu mērci. Dēls saka: "Makaroni dubļos.."

Dēls saausās no kaut kāda trokšņa un jautā, "kas tur nāk?". Pats atbild: "aukstums nāk."

Dēls uzklausījis pārmetumus, saka: "Es aiztaisīju ciet lūpas un nedzirdēju, ko tu teici."

"- Vai tu atbrauci man pakaļ ar mašīnu?" - Nē, iesim ar kājām. - "Kā, vai tad autobusi šodien neiet?"

Triju bērnu mammas pieraksti -

Vecākais dēls (14), kad viņam bija 2 gadi, ieraudzījis, ka opis liek klāt kafijai kaudzi cukura, pārbijies iekliedzās: "'Opi, neēd nāvi!" To viņš izsecināja no tā, ka es vienmēr skandināju, ak cukurs ir baltā nāve:)
Pirms 3 gadu vecumā grasījāmies viņu kristīt, runājām arī par citām kristībām. Arī opis parādīja savu iesvētību apliecību, kas bija izsniegta pagājušā gadsimta 50.gados. Uz tās bija liels Jēzus attēls. Un puika iesaucās:''Paša Dieva diploms!". Tas mums tagad folklorizējies ģimenē. Kad kādam ir kristības, vienmēr pajokojam, ka atkal kāds tiks pie Dieva izsniegta diploma.
Vēl viens ģimenē vēl šobrīd lietots jaunvārds ir ''sviupilis", kas ir visiem zināmais zvirbulis. Dēls ne pa kam to nevarēja 3 gadu vecumā izrunāt.

Vidējais puika, kuram nu jau 9 gadi, vispār bija nasks uz jaunu vārdu veidošanu. Mums vēl tagad pār galvu lido akopokotelis (helikopters) un edilis (lidmašīna):) Šos vārdus viņš izteica ap 2 gadu vecumu.
Tad, kad puika sāka apmeklēt mūzikas skolu, viņš sākotnēji domāja, ka jāspēlē gambas, nevis gammas.

Nu un meitiņa peciņa, kurai rudenī būs 3 gadi, runā pavisam smieklīgi. Ap meitas 2 gadu vecumu veikalā bija gadījums, kad mazā, ieraudzījusi plauktā olīvu bundžiņu, sāka skaļi priecīgi klaigāt "oļa,oļa" (tā viņa tās dēvē) Un vissmieklīgākais, ka kāda kundze uzreiz apgriežas, pienāk mums klāt un brīnās,kā mēs viņu zinām. Izrādās, sievieti tieši tā arī sauca:))) Pasmējāmies un šķīrāmies draudzīgi.
Mūsu mājās tāds vārds kā zirgs vairs nav, ir tikai "dakadīīī", ko meita lieto jau no nepilna gada vecuma.
kad pirms gada mācīju meitai skaitīt, līdz 3 it kā tika. Šķiet, ka saprot. Jautāju: ''cik Tev gadu?" Un viņa tajā brīdī parāda man kuš, pieliekot pirkstiņu pie lūpām, pieglaužas klāt un klusu nočukst ''taauc"" (daudz). Šobrīd gan tā skaitīšana ir "viens, Zivi, trīs...". Nekādi nevar iestāstīt, ka divniekam nav nekāda sakara ar zivīm:)
Un ja meitai pajautā, kā viņu sauc, tad atbile ir "meita čūska", jo reiz dzirdēja mūsu sarunu, kurš kādā gadā ir dzimis.
"Zīponis" ir briesmonis
"Zinga" ir zirneklis
"Podža" ir policists
"Baidonis" ir tas, kas baida
"Gara galva" ir žirafe (nekādi nevar atcerēties nosaukumu)
"Čoka ir šokolāde
Slīdkalniņš vēl koprojām ir "Viuuuuu"
"Bombizs" ir bezpajumtnieks jeb bomzis (tādi diemžēl bieži redzami pie mūsu piemājas bodītes)
"Omba" ir omlete
"Māsa vārna" ir visas vārnas dārzā:)
"Pēpe" ir pele
Un kad lüdzu atkārtot kādu sarežğītāku vārdu, Terēze saka:"Man nav tāda vārda!"

"Nevaru iet cisāt ("čurāt") - tur (WC) sēž bietonis ("briesmonis") "

Ejam garām koka dēļu sētai. Dēls (4 gadi): “Viņi uzbūvēja sētu, lai citi neskatās uz viņu suni.”

Dada (daktere), badieris (briedis), kaupetēna (kāpņutelpa)

"Sniegs ir mākoņi, kas krīt uz zemes!"

Tētis jautā: "Meitiņ, kad es būšu vecs, Tu man vismaz ūdentiņu pie gultas pienesīsi?". Meita: "Jā protams tēti .... Mmmmm - a Tev tagad atnest?"

"bumburupucis"- bruņurupucis, "kapetis"- kartupelis, "hivaja"- here I am u.c.

Dēla (2,5) un mana saruna:
Dēls: "Muļķis. Muļķis!"
Es: "Muļķis?"
D: "Jā, muļķis"
E: "Kas ir muļķis?"
D: "Kurmītis muļķis"
E: "Kāpēc kurmītis muļķis?"
D: "Ērglis (vanags) viņu apēda. Kaka palika.

Četru bērnu mammas pieraksti:

Sarunājas dvīnītes Adrija un Andreta (2 gadi). Andreta bučo rotaļu bēbīti. Adrija viņai saka:"Beidz bučot. Čuč bēbīts. Sapati?". Andreta viņai atbild:"Nē, bēbīts nečuč, viņš bučo māsu." un bāž pie sejas Adrijai jau pārlieku sabučoto rotaļu bēbi.

Atnāk Andreta uz istabu kliegdama, bet var redzēt, ka lūpa tā kā mākslīgi trīc un mazā mānās:"Adijai kaka. Adija man sita..". Protams, asariņas mākslīgas un biksēs kaka ir nevis Adrijai, bet gan pašai Andretai. Savukārt, kaušanos uzsāka un vienkārši aizmuka arī Andreta.

Adrija izlej uz krēsla ķīseli un man paziņo: "Es izēju.", pēc brīža paceļ tā kā neziņā rokas uz augšu un pati sev jautā:"Nu kāpēc es izēju?". (mamma jau arī dažkārt prasa - "Kāpēc tu izlēji?")

Artuss (gandrīz 7 gadi): "Aptuveni cik laiks vēl ir līdz pirmajai skolas dienai?", es saku - "Nu kādas 28 dienas.". Šis: "Nu priekš kam tu izskaitīji? Nevajag jau tik precīzi, tagad es tieši vēl vairāk uztraukšos un stresošu..".

Artuss: "Es īsti nezinu, kas skolā jādara. Bet es zinu, ka mācīties - tas ir viss, kas tur jādara."

Artuss: "Es negribētu būt tajā trakajā Dinozauru ērā, tad labāk te - savās mājās, jo tur noteikti nav forši, dinozauri ir lieli un visu aprij. Bet, ja es gribētu būt Kosmosā, tur arī ir stulbi, jo tur nevar novilkt to apaļo, kas uz galvas."

Artuss ieskrien istabā un paziņo: "Es nezinu, ko mēs vēl vajag skolai, bet, ja kas - K-rautā ir galda lampas skolēnam, tikko teica reklāmā. Galds jau vispār mums ir, tad jau tieši galda lampu mums vajag."

Artuss dusmīgs kādā brīdī, kad ar lasīšanu nevedas: "Cilvēkiem laikam jālasa brīvā brīdī, lai izniekotu laiku!"

Marisa (5 gadi):"Mammu, nu lūdzu, kad man būs kāmītis vai žurciņa, es uzreiz tīrīšu pati aiz viņa..". Es saku:"Kad es biju maza, es arī tā domāju, un man bija 2 žurciņas, un abas kakāja, visa māja smirdēja, un man nepatika vākt aiz viņām.". Marisa: "Mammu, bet, ja man nepatiks ļoti, es likšu savākt māsām..."

Marisa: "Vai ne - es tev esmu īsta māksliniece?". Es atbildu, ka protams. Marisa:"Tad es tev uzmākslošu pašu skaistāko mākslas darbu!"

Marisa veikalā pie kases: "Mammu, kad es biju maziņa, es gribēju būt maksimiete (pārdevēja Maxima veikalā), bet tagad es vairs negribu, jo te jāvelk visu laiku tās pašas drēbes.". Gan man, gan kasierei bija jāpasmaida.

**

Meita, 3 gadi, lēkā pa gultu. Dēls arī ierāpjas un apsēžas gultas vidū. Meita skraida apkārt viņam un saka: "es esmu Mēness, un brālis ir planēta Zeme".

Gustavs: "Es tāds gudrs esmu, jo gudras lietas ēdu!"

"Tavs tētis ir varonis?" - "Nē, viņš taču ir ugunsdzēsējs!"

Vēl mamma raksta- ilgi domāju, kas ir ēnu kaķīši, izrādās - saules zaķīši!

Žirafe - žipape, akamens - akmens, putekeļi - putekļi

Ddzen prom mušas - "mušas, nu, nu, nu!"

Ierāvījums - ievārījums, gailis - kikekikukū!

Reiz Miks redzēja Cini Minis pārslu reklāmu, kur pārslas skrien un ķer viena otru. Miks tādas grib. Kad tādas ir nopirktas un es ieberu tās bļodā, Miks izsaucas: "Bet viņas taču nestrādā!" (Neskrien un neķer viena otru)

Neliels izvilkums no divu bērnu mammas Twitter konta:

Rasa vēl viedāka par Uģi Kuģi: "Tu esi mamma, jo Tev ir pupi!"

Es: "Rasa, ko Tu gribēsi dzimšanas dienā?" R.: "Putekļsūcēju!" Es: "Jā? Un ko tu ar viņu darīsi?" R.: "Nolikšu pie Tavējā!"

Es: "Rasa, kur mēs Tevi dabūjām?" R.: "No veikala!" Es: "No kura?" R.: "No OTTO!"

Klausos Zemfiru. R.: "Mamā, Tev patīk tādas dziesmas?" Es: "Jā!" R.: "A man nepatīk. Man patīk tikai ar kaķiem."

Dziesma no virtuves: "Tava mamma laikam zagle..." Jaukie bērni.

"Kas Tu esi?" vaicāja Rasa, kad mamma uzvilka pižiku. "Kas Tev uz galvas?" bija nākamais jautājums.

- Austrum, vai gribēsi Ziemassvētkos dinozauru?- Nē! - Un ko gribēsi? - Egli!

- Rasa, es zinu, ka ome jums Ziemassvētkos dāvinās lego! - A ko jūs ar tēti?

Rasas svētku atziņa: "Man patīk ēst!"

Diena, kad juniors iemācījās ļoti svarīgu frāzi, kas viņam noderēs visa mūža garumā: "Tinies, kaķi!"

Spēlējamies ar rotaļu fotoaparātu. Rasa (3, 9): Mamma, uzfočējam selfiju! :)

"Aunas acis!" teica Austrums un smaidīja, pamanot mammas jaunās uzacis.

Spēļu laukums - spēļu mamonataja, kapuce - kapka, cepure - cepte.

Puikam loti patīk instrumenti un stāsta, ka "ar urbi urbē, ar nazi nazē."

Braucot ceļojumā, braucām garām fermai, kur nedaudz oda pēc lopiem. Raimonds iebļaujas, roku pieliek pie deguna:"Mammīt, fui deguns!"

Tagad topā spēlēties ar ūdeni un mest viskautko iekšā. Tad seko vārdi: "Čiečo (čiekurs) lēca ūdenī, mazgājās tīrs."

Adele patreiz guļ slimnīcā. Pēkšņi ne no kā sāk klepot, saku, lai uzvelk zeķītes uz ko mazā atbild: "Mammu, pat, ja es uzvilkšu zeķītes, klepus nepāries, tik kājas sasvīdis un man tas nepatīk!". Protams, zeķes neuzvilka.

*Dēls kādu dienu paziņo: "Dievs ir varens! Viņš var visu! Jo ir vīrietis!"
* Kādu dienu ēdam cāļa gaļas kotletes, dēls saka: "Vista nemaz nezina, ka viņas bērni nomiruši."
* Ejam ar dēlu pa ielu, tur kāds cilvēks ar mazu sunīti, kam uzrauts deguntiņš. Dēls saka: "Mammu, re kur pērtiķītis!"
* Māsa (2 gadi) "lasa" bērnu Bībelīti: "Lācar, nāc ārā!" Un pati atbild kā Lācars: "Nē, negrrbu!" (Īsts divgadnieka stāsta interpretējums :))
* Kādu vakaru raudu. Dēls prasa: "Vai tad tu esi bēbītis?"
* Kādu dienu ejam uz pastu. Meitai stāstu, kur iesim. Saģērbjamies. Meita gatava saka: "Ejam uz e-pastu!"
*Dēls grib ar mani runāt. Es saku, ka esmu nogurusi. Viņš saka: "Jāpaciešas!"
*Kādu reizi sasitu sānu pret galda malu, dēls ieliek roku sānos un pamācošā tonī saka: "Es taču teicu uzmanīgāk!" (Sapratu, ka kopē mani!)
* Dēls saka: "Kad es izaugšu liels, būs dienas, kad es jūs neredzēšu ne sekundīti (gandrīz raudot).
* "Māsiņ! Cik Tu mīļa, es gribētu būt slims Tavā vietā!"

Dēlam katru dienu ir jauni izteicieni un vārdi, kuri priekš citiem ir jāiztulko. Šodien Edgars teica: "Mammuk atnāc "pajūtīt" (no vārda "just), cik man aukstās kājas." Viņam bija nosalušas pēdas.

Vienu dienu mājā bija pazudusi elektrība. Edgars teica, ka "elektrība salūza un vajag aizbraukt uz veikalu pēc jaunas."

Vārdi, ko Edgars *2 gadi, 8 mēn.) lieto savā valodā: tomatoš - tomāts, kepičš - kečups, kapitelis - kartupelis, šunene - rozīne, šuptrs - helikopters, tubelīši -Teletūbiji, sabalot - salabot, tjam - pēc tam (piemēram, vienu pasaciņu tjam gulēt) un daudz citi.

"Visgaršīgākie milži dzīvo MILZU pakā."

Lieldienu svinēšana:"Tētis sasita mani, es sasitu mammu, mamma sasita māsu."

Cikādi (citādi), laivēt (airēt) miltēt (darboties virtuvē ar miltiem)

Dēliņa vārdiņi- dumpiki- dokumenti, piepage- piekabe, čūkta- čūska, bunkata- burkāns, bankasante- baklažans, bumbris- bumbieris, unkači- ugunsdzēsēji, penna- piens, zinkatis- zirneklis, umbaginti- uzmanīgi, tefenons- telefons, bakoniņš- drakons, fuksakors- luksofors, kombaits- kombains, kim- gaisma, emīte- vecmāmiņa, ata- māsa, bribris- briedis, nesakīšu- neteikšu, krīkšas- rieksti .

Vairāk esmu pierakstījusi bērniņa izdomātos vārdiņus, bet viens no dēliņa iecienītākajiem teicieniem, ja ir jāveic kādas darbības, vai ir kāds jauns ēdiens, ir jautājums: "Vai to drīkst darīt/ ēst arī bērni, vai tikai cilvēki?"

Bija pa TV reklāma, kad zvana pie durvīm un saka, ka ir atnākušas vecumdienas, dēls katru reizi, kad kāds piezvanīja mājās pie durvīm bažīgi - bailīgi jautāja: "Vai vecumdienas ir atnākušas?"

1) Valters (3,5 gadi) sauc uz savu istabu. Būšot jāskatās, kā spēlē basketbolu pie mazā groziņa. Sēžu skatos, puika spēlē... Pēkšņi viņš saka: TĀ! Tagad basketbolists beidz spēlēt.... nāk dejot karsējmeitenes! MAMMA, tu esi meitene! Nāc dejot!!!
2) Skatāmies klātienē basketbola spēli. Uz laukuma dejo mazās karsējmeitenītes. Prasu Valteram, vai viņam patīk, kā dejo mazās meitenes! Valters brītiņu paskatās, padomā un saka: Nē, man šīs nepatīk. Man labāk patīk tās ar plikajiem dupšiem... tās lielās!
3) Valters aicina uz savu istabu. Būšot jāēd pusdienas. Ielicis bļodiņā kukurūzas pārslas, žāvētos ābolīšus... Apsēžos pie mazā galdiņa. Pienāk Valters - rokā 3 mīkstās mantiņas - labākie draugi - 2 suņuki un lācis! Dod man visus draugus un saka: Pagaidi mamma, es aiziešu aiztaisīt durvis. Paturi ŠITOS BĒRNUS!
4) Kādu laiciņu atpakaļ mācījām Valteram savus, vecvecāku, radinieku vārdus...
Prasu: Kā sauc mammu?
Valters: DANA!
Prasu: Bet kā tēti sauc?
Valters: RUNCIS!!!
(mūsu ģimenes uzņēmumu sauc Runcis Rudais!)
5) Spēlējamies abi istabā... laikam Valters pateica man kaut ko, kad nebija man īsti pa prātam un dusmīgi saraucu pieri. Viņš paskatās uz mani un saka: TU NERAUC MAN TE TO MAZO PIERĪTI!
6) Kādu vakaru tētis saka Valteram, ka viņš ir foršs. Valters kliedz: NĒ! Es neesmu foršs, es esmu Valters!
7) Stāvam veikalā pie gaļas vitrīnas, kur salikta jēlā gaļa. Uz vitrīnas ir uzlīmēta uzlīme ar cūku. Valters saka: Paskat, tēti, cūciņām arī garšo gaļiņa!
8) Oma mēģina pārliecināt Valteru, ka viņa tētis ir viņas dēls. Vakarā ejot gulēt Valters domīgs jautā: Vai tad tiešām tētis ir omītes dēliņš? Es atbildu, ka jā. Valters atkal saka: Nē, viņš ir mans dēliņš!
9) Valtera opis strādā zivju konservu ražotnē. Vienu dienu bija paņēmis Valteru līdzi uz ražotni un Valters redzēja, kā notiek viss process. Citu dienu opis atkal paņēma Valteru līdzi, bet tad ražošana nenotika un Valters vakarā stāsta: Šodien kombinātā neviena tante nebija. Minūtīti padomā un saka atkal: Neviena zive arī nebija!
10) Skatāmies Youtube dažādus video par Lego. Tiek rādīts liels policijas komplekts un Valters saka: Mammīte, tev vajadzētu kārtīgi pastrādāt un tad mēs šitādu varētu nopirkt!

FUJA (soma), ķiķi (ķirši), sesevs (vectēvs), pāpa (opaps), zeme (zemenes), zoja (zobi), zuja (žurnāls)

Mazais puika (2,5gadi): "Drīkstu ņemt telonu (telefonu)? Ja iedosi man telonu, par to es tev sautējumu (saldējumu) nopirkšu"