Bērns izaudzis – kādas ir attiecības ar vecākiem?

RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skolas lekcijā, kuru vadīja dr. Baiba Gerharde,  pārrunātas pieaugušo bērnu attiecības ar vecākiem. Dzīvē, protams, ir gan sliktie, gan labie piemēri. Lai sevi ieliktu labo piemēru plauktiņā, jāsaprot, vai attiecībās ar vecākiem valda labvēlība, prieks par satikšanos, ir patīkami būt kopā, vai jūtamies labi arī tad, ja neesam visi kopā.

Kad bērns izaug, attiecības neizbēgami mainās. Vecāki vairs nav noteicēji, vecāki vairs nav gādātāji, viņi vairs tikai nedaudz ir samīļotāji, iedrošinātāji, padomdevēji, līdzi gājēji. Parasti pēc bērna izaugšanas attiecības mainās, kļūstot par divu līdzvērtīgu, savstarpēji neatkarīgu pušu attiecībām, ko saista kopīga pagātne.

Sliktu attiecību pamatā parasti ir nepamatotas gaidas. Sliktas attiecības var skaidrot arī ar vecāku vientulības izjūtu, kad bērni dodas savos ceļos. Ja dzīvē nekā cita nav (draugu, hobiju utt.), dzīves piepildījumu gribas sagaidīt no bērniem. Gribas, lai viņi biežāk ciemotos, zvanītu, gribas mazbērnus. Šādas gaidas bērna dzīvi traucē – tā vietā lai, piemēram, plānotu karjeru, jādomā par mammu.

Vai, dzīvojot atsevišķi, būtu pareizi konsultēties ar vecākiem par lēmumu pieņemšanu? Jāatceras, ka vecāku galvenais uzdevums ir iemācīt bērniem dzīvot atsevišķi un patstāvīgi. Protams, vecāku domas ir svarīgas, tomēr tām nevajadzētu būt dominējošām, pieņemot lēmumus. Un ko darīt, ja vecāki mēģina ietekmēt dzīvesbiedra izvēli, kontrolē arī citas dzīves jomas? Vecāku padomus ir jāuzklausa, tomēr svarīgi ir izrunāties. Izaugušais bērns nu kļuvis par pieaugušo, kura izvēle vecākiem ir jārespektē pat tad, ja viņi to nesaprot.

Vai justies vainīgam, ja vecāki pārmet, ka „dzīvojām tevis dēļ, visu tev devām?” Nē, pieaugušajam bērnam nav jājūtas vainīgam. Ir jāpateicas par visu doto, tomēr tā ir bijusi vecāku izvēle – „dzīvot tikai bērna dēļ”.

Ir arī gadījumi, kad bērns jau pieaugušā vecumā turpina rēķināties, ka vecāki vienmēr palīdzēs. Daži pat vismazāko grūtību spīlēs meklē mammu, tēti. Iespējams, ciemosies pat ļoti bieži, nespēs aiziet no vecāku mājām. Vecāki būs vīlušies, nomocījušies, jutīsies vainīgi.

Skumjas, neapmierinātība, bezcerība, nemiers un saspringums – tās ir izjūtas, kas raksturīgas bojātām starppaaudžu attiecībām. Tomēr no tām ir iespējams izvairīties.

Ko darīt, ja attiecības ar vecākiem nonākušas strupceļā un nerisinās konflikts? Strupceļa gadījumā noderīgs būs psihoterapeita apmeklējums. Tas palīdzēs saprast iemeslus un to, kas tiek sagaidīts no bērna-vecāku attiecībām. Profesionāla palīdzība ļaus labāk iepazīt savus vecākus.

Labas attiecības dzimtu padara stipru. Šādas dzimtas saliedējas un sniedz palīdzību grūtībās, viens otru savstarpēji atbalsta, rūpējas par slimajiem, nevarīgajiem. Vairākās paaudzēs stipra dzimta ir milzīgs spēka avots, pieredzes un gudrības krātuve ikvienam.

Attiecību skola ir vieta, kur smelties zināšanas no psihoterapeitiem, tā ir iespēja uzdot tieši sev svarīgo jautājumu. Plašāk par Attiecību skolu un nākamajām lekcijām – www.psihosomatika.lv.

Psihosomatiskas klīnika atrodas Kapseļu ielā 23, Rīga (Pārdaugava).

Tālrunis: 67625655

E-pasts: info@psihosomatika.lv

www.psihosomatika.lv