16.04 12:30-14:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kas notika? Kāpēc? Neko nesaprotu. Tieši šos jautājumus mēs bieži esam uzdevuši sev un turpinām to darīt. Mēs - esam vecāki dēlam, kuram ir ļoti nopietna problēma - nakts enurēze.
Mūsu dēliņš nav nemaz nekāds maziņais, viņš ir skolnieks, bet joprojām neesam spējuši uzvarēt šo kaiti. Mēs esam gājuši cauri daudz kam, gājām pie ārsta uz apsekošanu, dzērām tabletes, bijām pie psihologa, pielietojām pat netradicionālo medicīnu, bet, diemžēl, viss - bez izmaiņām.
Sākšu par visu pēc kārtas.
Mūsu puika piedzima vesels un stips, visu sāka darīt ļoti agri - staigāt, runāt un divu gadu vecumā zināja visu alfabētu, skaitīja līdz desmit bez aizķeršanās, bija ļoti aktīvs. Uz podiņa sēdinājām no 6 mēnešu vecuma, un ar to nekad nav bijis problēmu, un uz nakti tomēr vilkām autiņbiksītes, jo dēliņš gulēja tik ciešā miegā, ka nepamodās, kad gribēja čurāt, un tas notiek joprojām. Es visu laiku smējos, ka tas ir tāds kontrolšāviņš, kas mūsu dēlu vienkārši nespēj pamodināt.
Apmēram 2 gadu vecumā pārstājām vilkt autiņbiksītes, modinājām bērnu pa nakti vienā un tai pat laikā, sēdinājām viņu uz podiņa. Bija vasara un nebaidījāmies, ka dēls nosals, domājām, ka viņš jutīs, ka ir apčurājies, slapjš, un pamodīsies. Bet dēliņš nekādi nereaģēja uz slapjo gultu. Sākām diezgan spēcīgi viņu anktīs modināt, un tā kā esmu stāvoklī, tas nenācās viegli. Tad mēs vēl nedomājām, ka dēlam būs enurēze, un jā, vispār pat neaizdomājāmies par to, ka mūsu bērniem vispār būs tāda problēma, jo ne visas naktis bija slapjas, un centāmies nekoncentrēt uz to savu uzmanību. Sākām atkal vilkt autiņbiksītes uz nakti.
Kad dēliņam bija 2.5 gadiņi, viņš sāka iet dārziņā, un pēc 2 nedēļām mums piedzima otrs mazulis. Man šķita, ka vecākais nav greizsirdīgs pret jaunāko, bet vecmāmiņa teica, ka tieši otrādi - viņš ir mainījies kopš brālīša dzimšanas, kļuvis ievainojamāks, noslēgtāks, bet aktivitāte nav mazinājusies, tieši otrādi. Mēs centāmies veltīt uzmanību abiem dēliem, bet tomēr, iespējams kaut kas pietrūka.
Varbūt tieši tas, ka dārziņa gaitas sākušās un pasaulē nācis jaunākais brālītis, tomēr ietekmēja vecāko dēlu, viņa psiholoģisko stāvokli, un varbūt, ka tieši tas izraisīja arī nakts enurēzi.
Periodiski arī dārziņā diendusas laikā dēlam atgadījās "avārijas", bet visdrīzāk, tas tāpēc, ka apmēram 4 gadu vecumā viņš darīja visu, lai negulētu, bieži skrēja uz tualeti, kamēr bērni gulēja, un tomēr, iemiga beigu beigās. Bet 5 gadu vecumā viņš diendusu vairs negulēja.
Ap četru tgadu vecumu aizmirsām par trauksmes sajūtu, un devāmies pie ģimenes ārsta, un te nu sākās un joprojām turpinās mūsu cīņa ar enurēzi.
Kā mums gāja tālāk, uzzināsiet nākošajā stāstā.
Alina
