02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sveikas!
Sākšu ar milzīgu PALDIES Geeiiteei par burvīgo apsveikumu dzimšanas dienā!
Šodien izdevās lieliska diena! :)
Bet es gribēju parunāt par tēmu - dāvanas!
Ja runa ir par dāvanām man, tad reāli man jau vairs negribās, lai man kaut ko dāvina. Nu protams, ka nedaudz jau gribas un esmu priecīga, bet tas ir kļuvis ļoti otršķirīgs, ja ne pat vēl zemāk. Laikam vecums arī dara savu! Šodien nosmējos draudzenei, ka tā ir brieduma pazīme, ka vairs nevajag nākt ciemos ar dāvanām :D
Bet ir cilvēki, kas joprojām gaida no tevis tikai un vienīgi dāvanas. Ir gadījies iet ciemos, kur skaidri ir zināms, ka cilvēkam ir svarīgas dāvanas. Ne jau pie patsmitnieka, bet nu jau krietni pāri divdesmitam un praktiski 30.
Cits stāsts ir, kad jāiet pie bērniem. Bērni jau pats par sevi gaida tikai dāvanas. Ir gadījies arī diezgan nepatīkama iešana ciemos pie bērna, kad jau iepriekš ir pasūtīta (jā, tiešā vārda nozīmē - pasūtīta) dāvana - jādāvina tas un tas, kaut gan mūsdienās vispirms būtu jājautā vai to var atļauties. Netika prasītas lētas lietas un tieši šis aspekts ļoti lika vilties un būt diezgan apbēdinātai. Līdz ar to arī svētku prieks tika krietni izbojāts.
Es saprotu, ka, ejot ciemos pie bērna, tiešām ir jāpajautā vecākiem, ko bērns gribētu, ko varētu uzdāvināt. Tomēr neviens jau nevar izsekot tam kādas mantas bērnam ir un ko viņš gribētu. Taču vecākiem nevajadzētu ieslīgt kaut kādās galējībās un pieprasīt (jā, arī šī vārda vistiešākajā nozīmē) ar kādu dāvanu ir jāierodas ciemos! Ne velti saka, ka bērnam visvairāk interesē tieši dāvanas iesaiņojums, nevis pati dāvana! Protams, ka bērni ir dažādi un katrai ģimenei ir savas tradīcijas un attieksme, kas saistītas ar dāvināšanu un dāvanu saņemšanu.
Dāvanu kartes, manuprāt, ir ļoti laba alternatīva, kad nu galīgi nav ideju, ko dāvināt. Man šķiet, ka šodienā tas var būt pat ļoti labs atspaids kādā pirmsalgas krīzes dienā, jo, piem., Galactico, karti var izmantot arī Rimi. Kāds noteikti teiks, ka dāvanu karte ir bezpersoniska dāvana, taču es tā neuzskatu. Katra dāvana ir tāda, kā tu viņu pasniedz. Man patīk iesaiņot arī ne visai lielu dāvanu tā, lai saņēmējam ir prieks. Piem., dāvanu kartes esmu saiņojusi pavisam vienkārši - smuki ar skoču pielīmējusi kādā jaukā dzejoļu grāmatiņā, kur klāt ir arī apsveikums! Tie, kam esmu šādā veidā dāvanu pasniegusi, ir atzinuši, ka tas ir kas oriģināls. Kāda saņēmēja pat sākumā nepamanīja dāvanu karti, tikai vēlāk. Līdz ar to bija gan prieks dvēselei, gan arī vēlāk otrs prieks!