07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Valdorfpedagoģijas pamatā ir maksimāla katra indivīda spēju attīstīšana, lai pieaugot, cilvēks veidotos par laimīgu un harmonisku personību. Pieredze, ko bērns iegūst pirmajos dzīves gados, ietekmēs viņa rīcību tālākajā dzīvē.
Konsultē bērnudārza audzinātāja Līvija
Valdorfpedagoģijā pilnīgi apzināta intelektuālā mācīšana tiek sākta, kad bērni ir dabiski nobrieduši skolas gaitām, līdz tam attīstoties personību ietekmējošām radošajām, vērtību un sevis izzināšanas sfērām. Māmiņām nav nepieciešams obligāti sūtīt bērnu Valdorfa skolā, vai pirmsskolā, jo, kā no visa labā, arī no šī pedagoģijas virziena katra var paņemt savam bērnam piemērotāko, kaut vai brīvo spēli ikdienā.
Valdorfbērnudārzā vienā grupiņā var sastapt bērnus no 3-7 gadiem. Jaukta vecuma grupiņās jaunāko bērnu attīstība notiek līdzās vecāko, savukārt vecākie bērni apgūst saskarsmi, rūpes un atbildību par jaunākajiem, tādējādi sekmējot abpusēju, dabisku pašattīstību -līdzīgi, kā norisinās bērnu attīstība ģimenē, kurā aug dažādu vecumu brāļi un māsas. Bērnu attīstības procesā piedalās audzinātājas, kurām ir ievērojama pedagoģiskā pieredze.
Valdorfpedagoģijas būtība
Valdorfpedagoģijas pamatā ir atdarināšanas princips. Mazie bērni vēro un atdarina darbā vecākos, kā arī pieaugušos. Tas tā notiek gan nodarbībās, gan brīvajā spēlē. Ļoti daudzas lietas bērni iemācās netiešā veidā. Nodarbības ir integrētas visas dienas garumā - bērni mācās skaitīt, rakstīt un mācās burtus, bet reizēm pat to nepamana, ka to dara. Viss notiek pats no sevis. Nereti māmiņas teic, ka nav pamanījušas, kā viņu atvasītes iemācījušās lasīt un rakstīt, jo tas noticis dabiskā un neuzspiestā veidā.
Dienas ritms Valdorfa bērnudārzā?
Tāpat kā pasaulē viss notiek pēc noteikta ritma, arī dienai ir noteikts ritms. Bērnudārzā katrai dienai ir galvenā nodarbība, piemēram, vienu dienu bērni noteikti zīmē, otru - glezno, trešo - veido ar vasku utt. Mazie nāk uz dārziņu un jau skaidri zina, ko viņi darīs. Neatņemama dienas sastāvdaļa ir brīvā rotaļa, kuras laikā bērni var izspēlēt savas fantāzijas. Tad ir ritmiskā daļa, bērni iet rotaļās, dzied, veic pirkstu vingrinājumus. Tāpat katru dienu audzinātāja bērniem pastāsta pasaku. Bez tam pasaka patiešām tiek stāstīta, ne lasīta. Pēcāk bērni dzirdēto atdarina, viņi izspēlē gan pasakas, gan to, ko apgūst ejot rotaļās.
Mācību process Valdorfa bērnudārzā
Mācību process ir orientēts uz iepazīšanu, bērni, kā jau minēju, mācās to paši neapzinoties, piemēram, mājturības nodarbības ietvaros bērni mācās iepazīt dažādus augļus un dārzeņus. Viņi pēc savas izvēles atnes no mājām tos, tad grupiņā sagriež un pagaršo. Bērni mācās lietot nazi, sadalīt augli daiviņās, sagriezt, kā arī ir dažādas rotaļas, kur bērni mācās atpazīt neskatoties ēdienu. Vecākie bērni palīdz klāt galdu. Piemēram, maizes svētkos, bērni paši kūla graudus, mala miltus un mīcīja mīklu, cepā lielo kukuli ar ko cienāt vecākus un mazos kukulīšus, ko aiznest uz mājām. Vecāki svētku dienā atnāca, paklausījās, ko bērni ir apguvuši, kopā gāja rotaļās, kopā grieza maizi.
Matemātikas mācīšana notiek tādejādi, ka jāmāk saskaitīt cik bērnu ir atnākuši, jāpieskaita pieaugušie, jāsaskaita salvetes uz galda un tamlīdzīgi. Rakstīt bērni mācās sākumā, rakstot savu vārdu uz zīmējuma otras puses. Atmiņu trenē rotaļās.
Rotaļlietas Valdorfa dārziņā
Rotaļlietas vairums ir paštaisītas, tās darina audzinātāji un vecāki. Mammas pašas šūtā lelle no veikalā pirktās atšķiras ar to, ka tajā ir ielikta mammas mīlestība un attieksme. Bērniem spēlējoties ar rotaļlietām, kas atrodas šī bērnudārza telpās ir jāpieliek fantāzija. Ir jāpadomā, kā no esošajām mantām var uzburt veikalu, mašīnu, torni, kā no koka bluķīšiem izveidot bungas, bet citā dienā auto, kā ar lakatu palīdzību kļūt par princesēm, bet kādu citu reizi par fejām vai tauriņiem. Tāpat no koka izvirpotās lellītes var būt katru dienu kaut kas cits, bet aukliņas un jostiņas - gan saritinātas kļūst par gliemežiem, gan atritinātas ir čūskas.
Ieteikums mammām
Vecākiem vajadzētu bērniem daudz vairāk ļaut praktiski darboties, jādod bērniem, kaut vai āmurs un naglas, lai palīdz tētim labot sētu, vai kopā ar mammu mazais var saklāt galdu, mizot dārzeņus vai maisīt putru. Bērnam mājās jābūt noteiktam ritmam, lai bērnam būtu skaidrība, ko no katras dienas sagaidīt. Mammas varētu pārņemt no Valdorfa pedagoģijas ritmu, režīmu, mieru, nesteidzību, atrast laiku apstāties un pavērot, parādīt dabas skaitumu bērnam, likt ieskatīties.