Ralfiņam pirmie 'burkāngrauži'

Tā mēs jokojoties saucam Ralfiņa pirmos divus zobiņus.

Dienu pirms līgodienas pamanījām pirmo zobiņu. Tajā brīdī bijām veikalā un mazais ratiņos par kaut ko dikti smējās un tad mēs to ieraudzījām :) Līdz tam nebiju pat pamanījusi un brīnījāmies, cik viegli tas nāca. Zinu, zinu, par ātru priecāties, cik mierīgi un nemanot tas noticis. Gribētos jau ar visiem tikpat mierīgi. Pēc nedēļas parādījās arī otrais. Tā nu smejamies, ka mazais drīz varēs burkānus grauzt!

Jāņi pagāja ļoti mierīgi. Braucām svinēt Ērgļos, netālu no Blaumaņa Brakiem. Tur, pie draugiem, svinam jau vairākus gadus pēc kārtas. Šogad pirmoreiz ar bēbi. Šoreiz ļoti labi noderēja Avent bērnu rācija. Godīgi sakot pat nezinu, kā bez tās būtu iztikuši, jo mazais ap desmitiem vakarā iet gulēt, bet tad tikai visa jautrība sākās. Svinējām pagalmā, kamēr Ralfiņš mierīgi čučēja. Ar rāciju varējām mierīgi atpūsties, jo mazākā skaņa bija dzirdama. Protams, dziedājām arī līgodziesmas un no vienas tādas skaļākas dziedāšanas, mazais pamodās. Tas bija pirmais rācijas tests. Un godam – rācija pārspēja mūsu skaļo dziedāšanu. Bez tās droši vien nāktos katras desmit minūtes iet klausīties vai mazais gadījumā nav nomodā.

Pa šo laiku Ralfiņš dūšīgi ēd kabaču un puķkāpostu biezeni un pavisam nesen ieviesu arī otro ēdienreizi, kurā dodu griķu putriņu kopā ar jau pazīstamajiem dārzeņiem. Viņam ļoti garšo. Visu ieviešu pakāpeniski – vienu jaunu ēdienu nedēļā. Ralfiņš ēd cītīgi un kad šķīvītis ir tukšs, liek manīt, ka labprāt ēstu vēl. Par to man liels prieks.

Man pašai šī nedēļa aizritējusi, lielākoties gatavojoties draudzenes vecmeitu ballītei un gaidāmajām kāzām. Jā, jā – ballīte patiešām būs, jo savu formu esmu atguvusi pilnībā. Biju apņēmusies un nu mērķis ir sasniegts.

Tā kā līdz šim nekur visu šo pusgadu nebiju gājusi, gribējās visu, tā teikt, pa smuko. Ja jau eju, tad izbaudu procesu pilnībā. Pat vairāk kā iepriekš, kad bijām tikai divi. Paldies manam vīram, ka atbalstīja manu vēlmi pucēties uz pilnu klapi, jo man tā patiešām ir iespēja kaut uz mirkli padomāt par to, kas man ir svarīgs, sajust atkal sievieti sevī, paraudzīties uz sevi citā gaismā un gūt pozitīvas emocijas. Man ir svarīga šī nelielā atkāpe no 24h māmiņas lomas. Ieguvēji no tā esam mēs visi trīs. Tā nu izvēlējos un noīrēju kleitu, somiņu, rotas, iegādājos kurpes un ballītes dienā došos ieveidot matus salonā. Līdz šim matus lielākoties esmu veidojusi pati un varētu jau arī šoreiz, bet nē – gribas pa ilgiem laikiem svētkus arī sev :) Tā nu šonedēļ mums ir iziešanas – vīrs piektdienā drauga vecpuišu ballē, bet es sestdien – draudzenes vecmeitu ballē.

Esmu visu sagatavojusi Ralfiņa ēdienreizēm, vīrs noinstruēts, ko, cik daudz un kad :) , tāpēc centīšos izbaudīt vakaru. Mazliet nemiers par to, kā mazais aizmigs, jo viņš pieradis aizmigt man pie krūts, bet ticu, ka vīram viss izdosies.