Mūsu pirmā māmiņu diena

Mīļā mīļā māmiņa

Es tevi mīlu kā nevienu

Tu esi manim dārgāka

Par saulīti un baltu dienu.

Tie ir tie īpašie vārdiņi un pats pirmais nopietnais dzejolītis, kas noteikti mani pavadīs līdz Katiņa izaugs. Mazās rociņas apvijās ap kaklu un stingri piespiežoties viņa klusiņām man noskaitīja dzejolīti, tad pielika savu vaidziņu pie mana un nočukstēja ES TEVI ĻOTI MĪLU MĀMIŅ.

Neviena dāvana nevar atsvērt šīs sajūtas, vai tas nav tā vērts, lai teiktu, ka pasaulē lielākais brīnums un laime ir mazulītis. Tavs mazais bērniņš.

Kapēc šo mirklīti nevar apstādināt, vai izdarīt tā, lai laiks tā neskrien. Tas ir viens mirklis un pretī sēž pieaudzis, skaists vīrietis, kas kādreiz bija mazs delveris un meita, kas šķelmīgi smaida, tas ir vienīgais, kas atgādina, ka viņa vēl nesen bija mazulīte, tagad jauna, skaista sieviete.

Es esmu laimīgākā māmiņa pasaulē un būšu laimīgākā omīte, bet tik un tā paskatoties atpakaļ nedaudz iesāpās sirds, tas pagāja tik ātri.

Izbaudat katru mirklīti, laiks patiesi aizskrien vēja spārniem un neko vairs nevar atgriezt...