02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Jau atkal man vajadzīgs Jūsu padoms.
Problēma sekojoša.
Pagājušo 6dien draugs devās uz slimnīcu - plaušu karsonis, paliku mājās ar meitiņu, katru otro dienu zvanīju un jautāju, kā klājās, kad laidīs mājās.
Un aizvakar man meitiņa izvēlās no mūsu lielās gultas, augstums aptuveni 40 cm, biju atstājusi viņu gultas vidū un turpat istabā kumodē meklēju viņai jaciņu, un tad dzirdu bladāc, un mazā uz grīdas (uz muguras), pieskrēju klāt, paņēmu rokās, mīļoju, pašai rokas dreb, raudu kopā ar viņu, nomierinājās.
Zinu, dažas no Jums teiks, bet kā var atstāt bērnu vienu, bet es taču nezināju, ka viņa izdomās velties vairākas reizes, nevar pasargāt bērnu no visa, es to darīju katru dienu, bet sanāca, ka todien nenosargāju.
Domāju, ko darīt, zvanīt draugam vai nē!
Tomēr piezvanīju un pastāstīju, kas noticis un otrā klausules galā saņēmu veselu kaudzi pārmetumu, viņš teica, lai es neattaisnojoties, ka pati esmu vainīga, nosauca mani par bezatbildīgu māti. Vārdu sakot, nolamāja mani pa "pilnu programmu."
Tā kā esmu dikti jūtīga pēc dabas, nometu klausuli, raudāju, gribēju draugu tanī brīdī nožmiegt.
Un vispār, ko viņš zin par bērniem, pašam tikai 26 gadi, pirmais bērns un tēlo no sevis sazin ko!
Es viņam nespēšu piedot, uz doto brīdi, gribu, lai viņš iet "ratā."
Sakiet, lūdzu, kā man pārdzīvot viņa vārdus, jo tie ļoti sāp!