Manu bērnu pieņem cits vīrietis!

Pirms ziemassvētkiem vēlos dalīties ar Jums vienā savā dzīves notikumā.

Manu bērnu pieņem cits vīrietis!

Biju ļoti laimīga, kad uzzināju, ka gaidu bērniņu, tas notika manā 30 dzimšanas dienā.   Kad biju 3 grūtniecības mēnesī, pašķīros ar bioloģisko bērna tēvu, jo sapratu, ka neesmu viņam vajadzīga. Bērna tēvs, teica, lai taisu abortu - es atteicos, pēc kāda laika lika pierādīt, ka tas ir viņa bērns - es atteicos, pie tam atklāju, ka viņam ir cita sieviete. Ļoti pārdzīvoju, daudz raudāju,  tas bija kā duncis man mugurā, bet es sapratu, ka nedrīkstu padoties, jo man taču būs bērniņš.  

Dzīvoju kopā ar saviem vecākiem un māsas ģimeni, gribējās prom no mājām, domāju, ka, ja man piedzims bērniņš nebūs vietas mājās, jo māsai arī bija gaidāma meitiņa. Gribējās pašai savu ligzdiņu. Bet es biju nobriedusi būt vientuļā māmiņa. 

Tad vēl strādāju uz prāmja par viesmīli, nostrādāju līdz 5 grūtniecibas mēnesim, sapratu, ka naudiņa būs ļoti vajadzīga, jo neviens man nepalīdzēs, gribēju strādāt vēl vienu mēnesi, bet darba devējs palūdza, lai to nedarot, lai es rūpējoties par savu veselību, es protams, viņu paklausīju un aizgāju dekrētā.

Bet 3. grūtniecības mēneša beigās man uz draugiem.lv atrakstīja vīrietis, ar kuru pirms pāris gadiem mēģinājām veidot attiecības, bet nekas no tā toreiz nesanāca, viņš aizbrauca prom uz Nīderlandi. 

Un šā gada martā viņš man uzrakstīja vēstuli, bet rakstīja viņš man tikai tapēc, ka vēlējās atvainoties par visu.

Palūdzu viņam  palīdzēt sameklēt Rīgā man dzīvokli, tā ari notika, tad bija jāiet slēgt līgums, viņš atbrauca man līdzi. Jautāju vai viņš nevēlas mēģināt sākt attiecības no sākuma, protams, ka piekrita, bet tad viņam pateicu, ka esmu 3 grūtniecības mēnesī, Jums vajadzēja redzēt kā tanī brīdī viņam iemirdzējās acis.

Un tā mēs sākām dzīvot kopā, viņš par mani rūpējās, darīja visu, lai es būtu laimīga. Un 3. oktobra naktī sagaidījām mūsu meitiņu Denīzu, viņš man bija blakus ik mirkli, arī pašās dzemdībās un pat pārgrieza nabas saiti. Esmu ļoti laimīga, ka viņš pieņēma manu bērnu, bet tagad tā ir arī viņa meita.

Par bioloģisko tēvu nevēlos neko zināt, bet no meitiņas es neko neslēpšu, kad viņa būs tādā vecumā, kad visu sapratīs, mēs viņai pastāstīsim visu, un ja viņa vēlēsies – neliegšu viņai tikties ar bioloģisko tēvu.