10.06 15:00-16:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Labdien!
Šodien parunāsim par auklītem. Man ir bijusi tā laime būt par auklīti.
Es līdz 2 gadu vecumam biju auklīte savas māsīcas meitiņai, kura nu jau iet skolā, bet pašā sākumā man gāja visādi, kad māsīca iznāca no slimnīcas, tad ari nākamajā dienā sāku auklēt viņas meitiņu, es tad biju vēl pavisam jauna, man bija ļoti daudz jāmācās.
Māsīcas vīrs man sadeva kaudzi grāmatu par zīdaiņu audzināšanu, lai es lasot un mācoties, viņš man visu atprasīšot, protams, par to es uz viņu biju ļoti dusmīga, jo sanāk, ka viņš man īpaši neuzticējās.
Zvanīja ik pēc 20 min, jautāja kas un kā! Jo viņam bērns bija ļoti svarīgs, bet protams, katrai no mums savs bērniņš ir svarīgs.
Gāja laiks, es visu biju apguvusi, noliku pie māsīcas vīra tā saucamo eksāmenu un tagad varu viņam teikt lielu paldies, jo tās visas zināšanas tagad noder man pašai.
Vai bija grūti šķirties no māsīcas meitiņas, kad viņa sāka iet bērnudārzā? Nebija, jo zināju, ka varu viņu satikt, kad vien to vēlos, biju ļoti viņai pieķērusies.
Auklēju arī citus bērniņus, man ir 5 gadu pieredze, nav daudz, bet tomēr.
Mēs zinām - nav nevainojamu cilvēku, šim cilvēkam jābut ir ar labu sirdi, ja auklīte mīl bērnu smieklus, izprot mazo cilvēku jokus un delverības, labprāt ieskatās viņiem acīs un uzklausa kā arī spēj noglaudīt galviņu, tad tā ir labākā aukle pasaulē.
Kas jāņem vērā izvēloties cilvēku, kam uzticēt pieskatišanai savu bērnu? Kā noteikt vai auklīte ir gana laba? Un kur auklīti vispār meklēt?
Man ir bijusi tikai slikta pieredze ar auklēm, lai gan arī bija caur paziņām atrastas (viena pēkšņi no rīta neatnāk, jo ar čaļiem aizbraukusi ekskursijā, otra visu dienu pa veikaliem un par aukli atstājusi savu 12 gadīgo meitu, kas nemāk ne pamperu nomainīt, ne ēst uzsildīt, u.t.t.). Jaunāko meitiņu izvēlējos laist privātajā bērnudārzā (valsts netika), nevis atkal piedzīvot tos murgus ar auklēm.
Oi, mums ar ir lieliska auklīte, varu teikt milzīgu PALDIES Madarai, par to kā viņa darbojas ar Keitu, spēlējas, mācas, iet pastaigās, taisa eņģeļus sniegā 😀 un vienkārši viņām ir lielisks kontakts! Tagad man ir nedaudz skumīgi, jo jau tagad zinu, ka no septembra mums mazā būs jālaiž dārziņā, jo auklīte auklē mazo brālīti, bet kā saka visam savs laiks un noteikti centīsimies saglabāt kontaktu, jo viņas abas ir tā sadraudzējušās un godīgi arī mēs ar vīru esam tā pieraduši, ka ģimenē ir vēl viens cilvēks, kurš ir svarīgs bērnam, tāpēc pārmaiņas mums ir priekšā 😀
Sākumā, protams, bija nedroši, bet ar pārmērīgu zvanīšanos neaizrāvos, drīzāk vakarā izjautāju, kā viņām gājis. Intuīcija patiesībā ļoti daudz pasaka priekšā 😀 Un protams arī mazulīte ar savu attieksmi arī pateica, ka Madara viņai ļoti patīk 😀