22.05 18:00-20:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kā apgalvo psiholoģe, bērna iegribām nav jāpakļaujas. Tomēr kā tikt galā ar situāciju, ja bērns veikalā krīt gar zemi un kliedz, lai viņam kaut ko nopērk un kā viņam iemācīt veikalā uzvesties, jautājām Māmiņu Kluba ekspertei, psiholoģei Diānai Zandei.
Nepērc visu, ko vēlas bērns
Ja vecāki katru reizi, ejot ar bērnu uz veikalu, viņam kaut ko nopērk, tad bērns pie tā tiek pieradināts – viņam tas tiek iemācīts.
Problēma ir tā, ka pieprasījums aug. Ja sākumā tā ir konfektīte, bet pēc tam rotaļu mašīnīte, tad 18 gadu vecumā bērns jau vēlas Poršu.
Tātad, ja ejot uz veikalu, bērnam nemācīsim to, ka katru reizi viņam kaut kas tiks nopirkts, viņš savās prasībās būs daudz minimālāks, jo nezinās, ka to var dabūt. Bērnam tas nebūs iemācīts.
Ļauj bērniņam iesaistīties
Bieži vien kaut ko paņemt no veikala plaukta bērnam gribas ne tāpēc, ka viņš patiešām vēlas konkrēto lietu, bet gan tādēļ, ka viņš grib piedalīties, iesaistīties iepirkšanās procesā!
Tādēļ divgadniekam, trīsgadniekam ļoti labi var palīdzēt tas, ka mamma saka: „Nāc, lūdzu, man palīdzēt izvēlēties pienu! Es nesaprotu, kuru man ņemt – nāc, paņem tu!”
„Iespējams, daudzas mammas iebildīs, ka bērns var paņemt arī to dārgāko. Tad ņemiet divas pakas! Lai bērniņš paņem to, kuru vēlas viņš, bet pati izvēlies to, kuru tev vajag. Pēc tam pie kases pārdevējai pasaki, ka bērna izvēlēto piena paku neņemsiet,” iesaka Diāna Zande.
Šajā gadījumā noteikti nevajag domāt par to, ka kasierei jūsu dēļ būs vairāk darba!
Tad, ja savam bērniņam ļausi palīdzēt iepirkties un izvēlēties preces, tā viņš mācīsies būt par klientu, sadarboties un saprast, kā iepērkoties jāuzvedas, ko veikalā dara! Bērns sapratīs, ka tajā neko neķer, negrābj un nepieprasa, bet gan izvēlas.
Labi, ja pārnākot mājās no iepirkšanās, bērna klātbūtnē mamma savam partnerim vēl pasaka: „Redz, kā mums šodien puika (vai meita) iepirkās, redz, cik labi – man vienai bija grūti izvēlēties, bet divatā mēs nopirkām to, kas bija nepieciešams.”
Izturi bērna skandālu
Pats svarīgākais apzināties to, ka bērns divu, trīs gadu vecumā cīnās kā māk par to, ko viņam konkrētajā brīdī gribas. Tomēr šī cīņa iezīmē arī vienu pozitīvu, ļoti būtisku īpašību – mērķtiecību!
Vecāki šajā ziņā bērnam nepieciešami tādēļ, lai viņam iemācītu, ka ir lietas, kuras nevar dabūt tikai tāpēc, ka viņš bļauj – to, ka tikai ar bļaušanu nevar dabūt neko.
Paši vecāki, savukārt, iemācās izturēt bērna skandālus. Bērns drīkst izkrist no rāmjiem, bet vecākiem ir jāiztur. Tādi jautājumi kā: „Nu, kas tas ir?” „Nu, ko tu atkal bļauj?” „Cik reizes tev var teikt?” ir nejēdzīgi, absolūti stulbi! Ko gan bērns uz tiem varētu atbildēt?!
Tāpēc brīžos, kad bērns veikalā sāk niķoties un kaut ko pieprasīt, vislabāk atspoguļot to, ko redzi! Saki: „Es redzu, ka tu esi dusmīgs, redzu, ka tev ir grūti izturēt, bet es nepirkšu! Mēs nesarunājām pirkt un es to nedarīšu!”
Dažkārt tas nelīdz un tad visvienkāršākais, ko darīt, ir bērnu no veikala iznest.
Pirms doties uz veikalu
Pirms dodieties uz veikalu, ar bērnu var parunāt, viņam sakot: „Mēs iesim uz veikalu un mums ir jānopērk maizīte un pieniņš.” Būtu labi izveidot pirkumu sarakstu, bet ja tam nav laika, visu, kas pērkams, ar bērnu var pārrunāt un vienoties: „Šodien mēs tev neko nepirksim, tev mēs pirksim sestdien.”
Vecākiem sevi jāspēcina, jo tad, ja bērna vēlmēm paļaujamies vienreiz, nākamajā reizē viņš kliegs spēcīgāk, jo būs iemācījies, ka tas strādā, ka šādi var panākt savu.
„Noteikti jāatceras, ka tā nav bērna nemīlēšana, ja viņam kaut ko nepērc. Jautājums ir par to, vai viņam tiešām konkrēto lietu vajag, vai tās ir bērna iegribas. Visbiežāk jau niķošanos izraisa tieši iegribas,” skaidro psiholoģe.
Māmiņu Klubs