Krūts barošanas uzsākšana kā īsts pārbaudījums

Ar šo rakstiņu uzsākam jaunu rubriku- personīgā pieredze. Kas gan var būt noderīgāks kā pārbaudīts padoms un pieredze! Māmiņa Inga Hartika dalās savās pārdomās un personīgajā pieredzē par krūts barošanu.

{pic:1}

Kā Inga saka "Visi mani 3 veči kopā"

Pēc dzemdībām, kā jau daudzas no mums, nevarēju ne nosēdēt, ne pačurāt, ne pa lielam aiziet utt. Un tā kā sēdēt nevarēju - jācenšas bija barot guļus, slimnīcā jau sapriecājos, ka mums tik labi ar barošanu gāja, bet tajā dienā, kad atgriezāmies mājās, vienā krūtī nenormāli sastrēgumi saradās, es pati pārraudājusies, mazais arī, pieniņu ārā dabūt nevarēja, jo krūts bija šausmīgi cieta, sarkana, izspīlēta un pat tā kā spīdīga.

Zinu, ka tā mēdz gadīties visai bieži, jo 3.-4. dienā pēc dzemdībām krūtīs palielinās strauji piena daudzums. Mums laikam sastrēgumam palīdzēja rasties gan tas, gan tas, ka krūšu diezgan palielo apmēru dēļ (85 D) nācās krūti visu laiku pieturēt, lai tā negāžas mazajam virsū un neaizspiež deguntiņu.. Tad nu tieši tajā vietā, kur turēju ar pirkstu, bija traki ciets bumbulis, un apkārt tai vietai, protams, vairāki vēl tādi paši.. Pa abiem ar vīru izdomājām, ka tādā gadījumā jādod otra – veselā krūts mazajam, un sastrēgumiem pilnā – jāatslauc, bet mums tikai tas parastais Nuk pumpītis (kādus 8-10Ls maksā), ar to cīnījos tā, ka pilnīgi likās, ka žiletes rauju cauri krūtij, rezultātā paaugstināta temperatūra bija, un krūts tāda, ka likās, ka uzsprāgs..

Manējais visu nakti uz krūtīm man siltas kompreses lika, masēja krūtis un muguru, mierināja mūs ar mazo. Es baroju un raudāju… Trakākais, ka no tā mazajam bija jācieš, jo ēst viņš gribēja, bet dabūt ārā neko īsti nevarēja, tad nu cīnījāmies ar to otru krūti, kas vēl bija ēdama. Atnāca pie mums nākošajā dienā bērnu ārste, un teica, ka ar to pumpīti pilnīgi nekas līdzēts nebūs, ka tas der tikai tad, kad jau piens bezmaz pats gāžas ārā.. Esot jāpērk cits, AVENT pa 30-40Ls... Nu un tad viņa ieteica maisījumu padot ar karotīti klāt, jo mazais pēc dzemdībām tā arī nesāka ņemties svarā.

Ar to jau arī mums ne sevišķi gāja, jo kā mazais ieēda to, tā no krūts mazāk, bet man taču tieši vajag, lai no krūts viņš maksimāli daudz paņem, cik vien var. Mammas pieniņš taču viņam ir pats labākais! Visu nākošo dienu tā vēl cīnījāmies abi caur asarām, mazais atkal raudāja, jo nebija pietiekami paēdis, es raudāju, jo sāpēja šausmīgi krūts, un otrai krūtij jau bija iekaisis krūts galiņš, smērēju Bepanthen.. Gadījās, kā ne, tieši naudas nebija, pārdzīvoju, kur nu lai dabū tos 30- 40Ls tam pumpītim, bet paveicās – darbā vīram uzdāvināja tieši 40Ls sakarā ar dēliņa nākšanu pasaulē, viņam nebija divu domu - tad nu pēc darba skrēja pa mūsu mazpilsētas aptiekām, kurās, protams, bija tikai tas Nuk parastais pumpītis, ko nu?

Brauca uz nākošo tuvāko pilsētu, kas ir vairāk kā 20km no mums. Pat tur aptiekās nebija nekur tas AVENT, ko ieteica bērnu ārste, dabūja gandrīz tādu pašu kā to AVENT tikai NUK firmas un pa 35Ls ar santīmiem.. Tad nu vakarā un naktī ar to pumpīti cīnījos un nākošajā dienā jau varēju piedāvāt mazajam to krūti. Protams, gāja grūti, un, kā viņš to krūti paņem, tā atkal tā sajūta, ka žiletes rauj cauri krūtsgalam, cietos kā nu varēju, asaras valdīju, cik vien spēju, lai neraudātu un mazo nesanervozētu.

Nu, lūk, un kad ar to krūti palika labāk, tad pēc dažām dienām ar otru sākās problēmas.. Nu kaut kāds murgs.. Tā mēs cīnījāmies atkal, pumpītis ļoti noderēja. Krūšu gali arī bija sākuši iekaist, bija pat blakus krūšu galiņiem uzsūkti zilumiņi, un krūšu gali pat plaisāja.. Kā vēlāk izrādījās, arī tas bija no nepareiza krūts satvēriena.
Nākamais bērnu ārstes apmeklējums bija jau pēc dažām dienām (tas sanāca pusotru nedēļu pēc dzemdībām), nāca skatīties, kā mazajam iet ar ēšanu. Atrādīju savu pumpīti, esot labs, bet nāca nākamā problēma.. Tieši vakarā pēc dakteres apmeklējuma, mazais sāka histērijā pie krūts raudāt, meklēja krūts galu, atrada, satvēra, varbūt 1-2x iezīda, raudādams atkal atlaida un atkal meklēja no jauna, un tā visu vakaru, un visu nakti..

Es biju noraudājusies un mazais arī vairs nebija nu nekādi nomierināms.. Maisījumu tik un tā dot negribēju, jo krūtīs taču ir pieniņš. Atslaucu pieniņu un devu mazajam ar karotīti. Protams, nekas viegls tas nav.. Zvanīju dakterei, pastāstīju, kas par lietu, atnāca nekavējoties pie mums. Tad viņa atkal sāka pētīt, kā mazais ēd.. Un izrādās – satver pareizi, bet neko īsti ārā dabūt nevar, jo man ir mazi un tādi kā plakani krūšu gali, krūts liela, un viņam ir grūti… Un tieši pirms tam jau man viena paziņa ieteica, lai nopērku krūšu uzgalīšus, teicu, ka es jau neiešu sevi vēl iedzīt kompleksos ar domu, ka manas krūtis nav īsti labas, lai no tām mazais varētu kārtīgi paēst..

Un izrādās, jā, tomēr viņam ir grūti ēst tieši tā iemesla dēļ, un tāpēc arī tik bieži man esot sastrēgumi, jo mazais jau īsti neko ārā nedabūja, un pieniņš tikai radās un radās.. Tad nu ieteica man ar pumpīti pirms dodu mazajam ēst tā kā mazliet atslaukt, lai krūts galiņš pastieptos.. Rezultāts bija jūtams, bet tomēr ne pietiekams, jo pa 2 nedēļām bija tikai atgūts dzimšanas svars. Sāku atcerēties par paziņas ieteiktajiem krūšu uzgalīšiem, jautāju par tiem bērnu ārstei, viņa tā kā šaubīgi – „nu vari jau pamēģināt..”.. Bet es, nez kāpēc, nešaubījos, jo tomēr biju taču izmēģinājusi jau visu ko, lai pieniņu dabūtu ārā.

Tad nu atkal vīrs braukāja pa aptiekām, meklēdams krūšu uzgalīšus. Atrada Nuk firmas, izmēģinājām, un tiešām – rezultāts bija acīmredzams, mazais ēda kārtīgi. Vēl ne reizi nebiju redzējusi, ka viņš tā ēstu. Abi ar vīru tik laimīgi uzreiz sajutāmies! Mazais bija beidzot labi paēdis taču. Tā nu turpinājām barot, izmantojot krūšu uzgalīšus. Pēc tam vīrs man nopirka AVENT firmas krūšu uzgalīšus, jo tie bija mazlietiņ mazāki.

Kad gājām pie bērnu ārstes uz mēnesi atrādīties, bija patīkams pārsteigums, pa tām pāris nedēļām, ēdot ar uzgalīšiem, mazajam svars bija pieaudzis par 1,1kg! Daktere arī uzslavēja par to, ka mazais vispār ir iemācījies ēst ar tādiem, priecīgajā satraukumā aizmirsu apjautāties par to, cik ilgi ar tādiem drīkst barot, vai tie nekait zobu nākšanas laikā utt. Pēc nedēļas nolēmu mēģināt barot bez. Likās, ka nu jau krūšu galiņi būs pastiepušies lielāki, bet - še tev, atkal mazajam bija grūti saņemt un kārtīgi ēst, jau pirmajā dienā atkal tiku pie krūšu sastrēgumiem, šoreiz abās krūtīs reizē, un bonusā atkal bija temperatūra, kam klāt vēl arī drudzis, trīcēju un purinājos visu nakti. Sapratu, ka tā arī ir, ja mazais ir iemācījies ēst ar uzgalīšiem, tad tā tam arī jāpaliek. Zvanīju dakterei un viņa nešaubīgi teica to pašu.

Ar uzgalīšiem vai bez tiem, tomēr esmu priecīga, ka varu mazo barot ar krūti! Tas man ir patiešām svarīgi, jo zinu, ka tas ir labākais viņam!

Agrāk par tādiem pat nezināju, un arī mana draudzene, 2 bērnu māmiņa nezināja, iespējams, ja būtu zinājusi, arī viņai būtu ar krūts barošanu gājis sekmīgāk. Kad viņai pastāstīju, kā man gāja, viņa secināja, ka tiešām, ja būtu zinājusi, ka tādi ir, būtu arī tos izmēģinājusi, jo ar otro bērniņu vien 3 nedēļas cīnījās, krūšu gali bija saplaisājuši, smēre īsti nelīdzēja, un domu vairs nebija par krūts barošanu..

Tādēļ gribēju padalīties savā pozitīvajā pieredzē ar krūšu uzgalīšu izmantošanu barošanā, un ieteikt tos arī citām māmiņām, kam iet grūti ar barošanu, tāpat arī topošajām māmiņām – zināšanai, ka tādi ir. Žēl, ka par tiem ir tik maz informācijas, patiesībā.

Lūk, ar asarām, bet ļoti centāmies neatlaidīgi. Un viss mums izdevās! Novēlu to arī citām māmiņām! Zinu, ka neesmu ne tuvu vienīgā māmiņa, kam šādi gājis! Bet zinu arī to, ka tāda veida kopīga ģimenes cīņa ir mani pašu padarījusi tikai stiprāku, neatlaidīgāku.. Protams, lielākais paldies te jāteic vīram, es nezinu, ko es bez viņa darītu, viņš man ir un bija tik liels atbalsts, mierinājums, ja es būtu viena, droši vien jau pie pirmās neveiksmes plinti krūmos iemestu.. Un noteikti vēlāk to nožēlotu.  Bet par spīti visam pārciestajam, protams, esmu tik laimīga, es pat izstāstīt to nevaru, bieži vien, kad skatos uz mazo, pilnīgi asaras acīs saskrien, viņš ir tāda laime! Turklāt mazajam jau 2 mēneši pēc dažām dienām paliek, un ēd, ka prieks skatīties! Jebkurai mammai pavisam noteikti ir patiess gandarījums par to, ka var savu mazuli barot ar pašas pieniņu!

P.S. Reiz kādā Māmiņu Kluba žurnālā māmiņa Zane bija uzdevusi jautājumu par to, ko darīt, ja bērniņš zīž tikai ar krūts uzgaļiem, Māmiņu Klubs atbildēja :” Krūšu uzgaļi nekādu ļaunumu nenodara, vienīgais mīnus, kas jau ir noticis, ka bērns pēc tam negrib ņemt krūti bez uzgaļiem.”

Varu droši teikt, ka ne vienmēr tā ir, ka bērns NEGRIB ņemt, vienkārši viņam zīšana bez uzgaļiem īsti neizdodas.  Un paziņai bija tā, ka bērniņš ņēma arī bez uzgaļiem pēc tam krūti!

Paldies gribu pateikt:

Savam dēliņam Artusam – vienkārši par to, ka viņš mums ir! :)

Liels paldies vīram par atbalstu un mierinājumu! :)

Un vēl viens lielais paldies Gazelei no atceries.lv portāla, kas man pastāstīja vispār par tādiem krūšu uzgalīšiem! :)

Lai Jums, mammas, izdodas!

Inga Hartika

Dalies savā pieredzē arī TU, rakstot uz kristine@maminuklubs.lv! Gaidām pieredzi gan par grūtniecības, gan par dzemdību, gan par bērniņa audzināšanas laiku, gan par ikdienas notikumiem.