Keitas Oma un Opis ir ka otri vecāki

Keitai ir gan divas omas, gan divi opīši. Bet šoreiz stāstīšu vairāk par saviem vecākiem, ar ko Keita vairāk pavada laiku kopā.

Jau no paša sākuma, kad es gaidīju Keitu, mana mamma un tētis jau rūpējās par viņu ļoti īpaši. Kad mazā bija piedzimusi, tad mani vecaki visas dienas bija pie manis ciemos slimnīcā un daudz palīdzēja. Visa auklēšana manai mammai sākās jau ar to, ka palīdzēja smuki saģērbt un satīt sedziņā. Gala rezultāts bija ļoti skaists.

Vislielākais paldies maniem vecākiem par to, ka viņi pamācīja mūs, kā pareizi mazo novannot, kas mums abiem, jauniem vecākiem, bija sveša lieta. Mamma mums arī pastāstīja un parādīja kā pašiem uztaisīt biezenīšus, ar ko piebarot mazo. Repceptes bija ļoti gardas.

Drīz jau bija pienācis pats grūtākais laiks - mazaijai sāka augt zobi. Kad mani un manas otras pusītes spēki bija jau cauri, un bija jau vairākas negulētas naktis, tad talkā nāca mani  vecāki. Vecāki mums bija lielākais atbalsts, kas deva mazliet mieru un varējām atgūt zaudētos spēkus.

Kad bija pagājis jau kāds labs laiciņš un mazai bija jau 4,5 mēneši, tad mamma un tētis mūs abus palaida atpūsties pie dabas. Mēs atpūtāmies pie ezera, kur uzcepām gaļu, un mans vīrietis pamakšķerēja. Kad nākošajā dienā, braucot mājās, mēs jautājām mammai  kā gāja, tad atbilde  bija, ka viss ir labi un viss ir kartībā. Mazā bija ļoti labi gan gulējusi, gan uzvedusies labi.

Tagad, kad mazajai ir jau 2,2 gadi, es droši varu teikt, ka man ir kur atstāt mazo, un esmu droša, ka mazā ir labās rokās, tāpēc mēs abi varam ar mierīgu sirdi atpūsties.

Mēs abi visu laiku maniem vecākiem sakam LIELU, LIELU PALDIES par to, ka viņi mums ir tādi lieliski, sniedz atbalstu un palīdz mazās audzināšanā.