Kam uzticēt bērnu: auklei vai vecmāmiņai?

Kad pirmo reizi parādās jautājums, ar ko lai atstāj bērnu, kad jāatgriežas darbā, vecākiem rodas daudz jautājumu. Ir vairāki risinājumi – lūgt mazo pieskatīt vecmāmiņām (ja tādas ir), nolīgt auklīti, vai sākt bērniņu laist bērnudārzā (ja ir tāda iespēja, un bērna vecums ir atbilstošs).

Un tomēr, kā rāda prakse, nepieciešamība atgriezties darbā un vajadzība kādam uzticēt bērniņu, parādās pirms laika, kad bērnu varētu sākt laist bērnudārzā.

Sākumā apskatīsim auklītes meklējumi īpatnības:

Ideālais auklītes atrašanas veids –dabūt auklīti „no rokas rokā”, no saviem paziņām, kam bērni ir jau izauguši šīs auklītes uzraudzībā, Jums redzot. Bet reti tā gadās, ka „nospīd” tieši šāda situācija, kuras rezultātā jautājums, kur dabūt auklīti, atkrīt.

Pieejams auklītes atrašanas veids –pierunāt pazīstamu, cienījama vecuma sievieti, kas ir gudra, jauka un vēlas pastrādāt, „pasēžot” ar Jūsu bērnu. Bet šajā gadījumā Jums pastāvīgi būs jābūt atkarīgai no viņas vēlēšanās-nevēlēšanās strādāt pie Jums un būs jābūt atkarīgai no nespējas piedāvāt kaut kādas prasības, nosacījumus.

Standarta veids –nolīgt auklīti darbā caur speciālu aģentūru. Tādu aģentūru tagad ir daudz. Profesionālas aģentūras rīko gan kursus savām auklītēm, gan arī, veic speciālus testus, kuru rezultātā nosaka viņu psiholoģiskās vērtības.

Bērniem līdz gada vecumam derēs vislabāk auklīte ar medicīnisko izglītību un, protams, nevajag meklēt zinātņu doktoru, pilnībā pietiek ar izglītotu medmāsiņu vai feldšeri.

Ja ir vajadzīga auklītes – sargs, kam bērnu jāpavada uz skolu, jāaizved viņu uz ārpusskolas nodarbībām, laikā jāpabaro, jāpastaigājas ar bērnu, meklējat pretendenti ar savu auto, jaunāku par pensijas vecumu, bet ar autovadītājas stāžu, kas nav mazāks par 5 gadiem, kā arī nosacījums – viņai jābūt elastīgai, ar spēcīgu nervu sistēmu un humora izjūtu.

"Mājas” aukle, kas pamatā pavadīs laiku ar bērnu mājās, pirmkārt, ir jāmeklē tāda, kam ir maigs raksturs, viņai bērnam ir jāpatīk, viss pārējais tam pakārtosies.

Auklei ar guvernantes funkcijām - ne tikai jāzina attīstošo programmu autorus, bet arī jābūt šo programmu semināru sertifikātu ieguvējai. Prakse darbā ar bērniem jāvērtē augstāk par pārējām zināšanām, tāpēc augstākā izglītība nav noteicošais.

Cilvēki, maksājot naudu par pakalpojumiem, grib vairāk iegūt to, par ko maksā. Tāpēc, nolīgstot auklīti, iedomājieties arī sevi viņas vietā. Vai Jūsu prasības ir izpildāmas? Vai auklīte var par tādu naudiņu pieskatīt bērnu, un vēl pagūt noslaucīt putekļus, pagatavot ēst utt.?

Visiem auklītes pienākumiem jābūt stingri atrunātiem līgumā. Vispār ar auklīti ir mazāk problēmu un konfliktu, kā ar ģimenes locekļiem, ar kuriem, kā likums, attiecības mēdz būs sarežģītākas.

Tomēr gadās, ka auklīte pārkāpj norunātās robežas (ir vērts noslēgt ar auklīti līgumu, kur visas viņas saistības, pienākumi jāapraksta), un vēlas būt kas vairāk ģimenei, kā vienkārši nolīgts strādnieks, vēlas kļūt tuvs draugs, varbūt pat ģimenes loceklis, savā ziņā. Ja Jūs ar viņu esat mierā un viņas vēlēšanās ir abpusēja – jauki, tad nekādi konflikti nevarētu būt. Bet, ja Jūs neatbalstāt viņas iniciatīvu un vēlaties palikt līgumā noteiktajos nosacījumos, attiecībās, tad, iespējams, no šīs auklītes Jums jāatvadās.

Un kā tad vecmāmiņas?

Vecmāmiņas iesaistīšanai bērna audzināšanā var būt daudz plusu, bet tieši tāpat, arī mīnusu, diemžēl. No pozitīvajiem momentiem varētu nosaukt to, ka cilvēks Jums ir radinieks, un īsta, patiesa mīlestība pret savu mazbērnu ir ļoti vērtīga.

Bet vecmāmiņas „ir viltīga tauta”, viņas aiz mīlestības Jums palīdz, bet pēc tam jau sāk uzstādīt savus nosacījumus, atšķirībā no aukles. Gadās, ka tagad Jums jārēķinās ar viņas viedokli, nevis viņai ar Jūsējo…

Konflikti, kas radušies starp mammām, auklēm vai vecmāmiņām, parādās tieši tad, kad lomas un pienākumi nav pietiekoši atrunāti. Kā tas parādās bērna mātes un aukles vai vecmāmiņas attiecībās?

Ar aukli, šajā ziņā, ir vienkārši: ir robežas (ko drīkst un, ko nē), kas ir noteiktas un ir atrunātas un ir tiesības, pienākumi un samaksa. Ja bērna māte vēršas pēc palīdzības pie vecmāmiņas, viņa nezina, ar ko viņai nāksies „maksāt”.

Kādas ir Jūsu attiecības ar māti vai vīra māti? Ja Jums ir pastāvīgi konflikti, tad vēršanās pēc palīdzības konfliktus var tikai pastiprināt, un Jums jābūt uz to gatavai. Māte vai vīra māte var uzskatīt, ka palīdzot Jums ar bērnu, viņai ir tiesības Jūs pamācīt, un Jums nāksies uzklausīt visus nosacījumus, norādījumus, pamācības, un varbūt pat nāksies to visu izpildīt…

 „Maksa” var izrādīties arī bērns: gadās, ka vecmāmiņa apzināti pazemina bērna acīs mammas autoritāti, cenšoties iegūt nepārstrīdamas tiesības uz viņa mīlestību.

Ja Jums ir paveicies Un Jums ir uzticamas attiecības ar māti vai vīra māti, tad godīgi izrunājieties ar viņu par situāciju, izrunājiet pienākumus. Protams, tāda saruna ar vecmāmiņu var atšķirties no pārrunām ar auklīti: vecmāmiņu Jūs nepieņemat darbā, viņai Jūs lūdzat palīdzību, tātad, Jums tā ir nepieciešama, bez viņas savas problēmas Jūs nevarat atrisināt. Viņai ir tiesības uz Jūsu cieņu un pateicību.

Bet, pieņemsim, ka mamma, kas vērsusies pie vecmāmiņas pēc palīdzības uzskata, ka vecmāmiņai ir vienkārši pienākums rūpēties par mazbērnu. Ko vecmāmiņai darīt tādā situācijā? Vecmāmiņai ar meitu vai vedeklu ir jāizrunājas, nekādā gadījumā, to nevajag darīt bērna klātbūtnē, samazinot mammas autoritāti bērna acīs.

Nobeigumā atzīmēšu – ir skaisti, ja mamma visu savu laiku un spēkus var veltīt bērnam, kam tas viss ir tik ļoti nepieciešams, bet, ja situācija ir citādāka – nav vērts sevi lauzt ar vainas apziņu, vajag novērtēt situāciju no visām pusēm un meklēt optimālo risinājumu.

Mammai nav par katru cenu vienmēr jābūt bērnam blakus, viņai ir svarīgi darīt tā, lai kopā ar bērnu būtu mīļš, jauks, uzticams cilvēks, uz kuru var paļauties jebkurā situācijā.

Irina Dedele,

Bērnu psihologs,

Grupu psihoterapeits

Tel.:  29841502